Vērgales pagastā vairāki iedzīvotāji savu lauksaimniecības zemi iznomā
kooperatīvajai sabiedrībai “Vērgale–1”, kas to apstrādā un audzē dažādus
lauksaimniecības kultūraugus. Pagājušās nedēļas vidū kādam no šiem iedzīvotājiem
uz lauka ir atvests mēslojums, kas esot nelāgi smakojis. Liellopu mēslu vietā tika
izmantoti ūdeļu mēsli.

Pirms pāris dienām problēma atrisinājusies
– K/S “Vērgale–1” parūpējusies, lai zeme būtu uzarta un mēslojums iestrādāts,
līdz ar to smakas vairs nav. Bet, vai šāds zvēraudzētavā iegūts mēslojums ir
tikpat labs, kā no liellopu mēsliem veidotais? To “Kurzemes Vārds”
vaicāja uzņēmumam, kā arī vairākiem ekspertiem.

“Tas bija vienreizējs
darījums,” paskaidro K/S “Vērgale–1” valdes priekšsēdētājs
Normunds Ozols. “Ūdeļu mēslus labprāt neizmantojām, bet citu nebija un
lauks bija jāapstrādā. Un mēsli paliek mēsli.” To kvalitāte tikai mazliet
atpaliekot no liellopu mēsliem. “Vienīgā atšķirība ir tā, ka dzīvnieki
vairāk uzturā lietojuši salmus un skaidas,” piebilst uzņēmējs. Uz īrētajām
lauksaimniecības zemēm uzņēmums ūdeļu mēslus vairs neplāno vest. “Pie
liellopa veidotā mēslojuma varbūt vienkārši esam vairāk pieraduši,” par smaku,
ko piedzīvojis lauksaimnieks, spriež N. Ozols.

Agronome Dace Vicinska arī nesaskata būtisku
kaitējumu šāda mēslojuma izmantošanā: “Ja barībā nav hormonu un augšanas
stimulatoru, tad jau nekā slikta tajos mēslos nav, tāpēc nav pamata domāt, ka tiem
būtu kāda vaina.” Ūdeļu vietā varētu būt kāds cits dzīvnieks, un tik un tā
iznāktu pienācīgs mēslojums, uzskata agronome. “Tā gan nav plaša prakse un
arī netiek par to runāts, bet sliktākiem par citiem  ūdeļu mēsliem nevajadzētu būt.”