Līdz vakaram siens jau šķūņos
Siena raža ir ļoti laba, un laiks arī tās vākšanai ideāls – tik jāstrādā, saka grobiņnieks Laimutis Alunderis.
“Kurzemes Vārds” viņu satiek pusdienlaikā “Alunderu” pļavā, stūrējot traktoru, kam piekabināts siena ārdītājs. Pēc stundām trim ar “Siguldas” markas siena savācēju vāli jau tiek vākti kopā. “Ļoti labs siens, tagad tik jāizmanto laiks,” viņš saka.
Pašam savu gotiņu, kam sienu izbarot, Laimutim nav. Savās pļavās sapļauto viņš pārdod kaimiņiem. “Izdzīvot var,” viņš nosaka, atbildot, vai tā ir ienesīga prakse. Savi kundes esot, turklāt tādi, kas nemaz negribot ruļļos satītu, bet gan taisni vaļēju sienu. Ar ruļļiem jau arī kādreiz gadoties kreņķi, kad pelēt sākot.
“Alunderos” Laimutim ir 16 hektāru zemes. “Kādreiz Sudmaļa kolhozā strādāju, tāpēc tad varēju zemi dabūt – kāpēc neņemt?” Bez siena pļavām viņam ir vēl arī miežu lauks. Pats saimnieks dzīvo Grobiņā, savos laukos strādā viens.
Pēc seno latviešu ticējumiem, īstais siena laiks sākas tikai Pēteros – 29. jūnijā. Taču jau pirms Jāņiem daudzviet Lejaskurzemes novados ļaudis devās pļavās ar pļaujmašīnām un pārējo siena vākšanas tehniku.
Dina Belta,
“Kurzemes Vārds”
Laimutis Alunderis savās pļavās sapļauto pārdod kaimiņiem – pašam lopu saimniecībā nav.