Liepājas apkaimes novadu skolas gatavojas jaunajam mācību gadam. Reorganizācija šogad notikusi Grobiņas novadā, kur darbu sāks apvienota mācību iestāde, zvans vairs neskanēs Dunalkas pamatskolā, bet Pāvilostā nākamgad dome lems par vidusskolas slēgšanu. Pedagogu novadu skolās netrūkst, lielākā bēda ir arvien sarūkošais bērnu skaits.

Zentas Mauriņas Grobiņas novada vidusskola šogad izveidota, ar ģimnāziju un Grobiņas sākumskolu apvienojot visas novada vispārizglītojošās skolas. Grobiņas pagastā palikusi sākumskola, Gaviezē – tikai pirmsskola, Bārtā un Kapsēdē pamatskolas bērni mācīsies agrākajās telpās. “Šobrīd jau varu mierīgi aiziet gulēt,” par pedagogu kadru jautājumu saka jaunās vidusskolas direktore Laila Urbāne. Arī par bērnu skaitu bažu pašlaik nav. “10. klasē tuvojamies 30 skolēniem. Vidusskolas posmā kopā varētu būt 80–90 audzēkņu.” Šobrīd visās skolās vēl turpinās uzņemšana, tāpēc precīzs skolēnu skaits būs zināms vien 2.septembrī.

“Skolēni izvēlas mācīties Aizputes vidusskolā, mums ir pilnas klases,” saka Aizputes novada pašvaldības izpilddirektore izglītības jomā Elita Malovka. Mācībām 10. klasē pieteikušies 24 skolēni, 11. un 12. klasē pašlaik ir pa 19. Pirmklasnieku skaits novadā kopā ir pieaudzis līdz 90, skolas gaitu sācēju esot tikpat, cik bijis pirms pieciem gadiem, norāda E. Malovka. Dzērves pamatskolas tuvums Dunalkai neesot bijis nozīmīgs faktors, lai tur būtu skolēnu pieplūdums, – no kaimiņnovada slēgtās skolas uz Dzērvi pārnācis viens bērns, vēl viens mācīsies Kazdangā. Pedagogu vakanču Aizputes novadā nav.

Pāvilostas vidusskolas 12. klasē šogad mācīsies četri jaunieši. Viņi būs pēdējie absolventi. Desmitā klase netiek uzņemta, stāsta Pāvilostas novada domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons. “Lēmums par skolas reorganizāciju ir jāpieņem pusgadu iepriekš, tāpēc februārī lemsim par vidusskolas izbeigšanos. Mēs nevaram dabūt 45 bērnus vidusskolas posmā,” saka pašvaldības vadītājs. Novadā palikšot divas stipras pamatskolas ar vairāk nekā simt bērniem katrā, to darba turpināšanu akceptējot arī izglītības un zinātnes ministre. Vērgales pamatskolā klāt nākuši daži skolēni no Dunalkas pamatskolas. “Skolotāju mums pietiek,” norāda U. Kristapsons, “taču viņi noveco. Lielākā daļa ir vecumā virs piecdesmit gadiem.”

Priekules novadā vienīgā neatrisinātā kadru problēma ir sociālais pedagogs, pastāsta novada izglītības jomas vadītāja Agrita Purviņa. “Vasaras sākumā izsludinājām vakanci, pieteicās divi cilvēki. Vienu apstiprinājām, bet pēc divām nedēļām saņēmām atteikumu,” viņa stāsta. Otrreiz izsludinātajai vakancei neviens nav pieteicies. Sociālais pedagogs meklēts arī starp Liepājas Universitātē studējošajiem, bet tie visi jau strādājot. “Mūsdienu skolā bez sociālā pedagoga ir grūti,” atzīst izglītības jomas vadītāja. “Pagaidām situācijas risina klases audzinātājs un skolas administrācija, iesaistām Sociālo dienestu.”

A. Purviņai ir bažas par pamatskolām. Ja Ministru kabinets apstiprinās 80 kā obligāto skolēnu skaitu, būs grūtības. “Ļoti bēdīga situācija ir Virgas pamatskolā, kur ir tikai 42 bērni. Būtu grūtības arī izveidot sākumskolu. Gribam, lai nākamgad skolu pabeidz 9. klase, kurā ir astoņi bērni, bet droši vien kāds lēmums būs jāpieņem,” viņa atzīst. Kalētos kopā mācās 90 skolēni, Krotē – 80.

Plašāk par Vaiņodes vidusskolu, Nīcas vidusskolu, Ata Kronvalda Durbes pamatskolu un Rucavas novada pamatskolām lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 28.augusta numurā.

#kvards-20190828-04#