Īsi pirms Ziemassvētkiem no Jāņa Slavicka individuālā uzņēmuma “Laivenieki” Otaņķu pagastā ceļojumu uz Kuldīgas rajona zivju audzētavu “Pelči” uzsāka vairāk nekā desmit vēdzeļu mātes un tēvi. Dažas no zivīm bija makten prāvas. Viena ikriem bagāta vēdzeļu mamma, kas bija iekļuvusi murdā, pat svēra vairāk nekā trīs kilogramu. Tādējādi tika turpināts biedrības “Liepājas ezeri” izpilddirektora Ēvalda Urtāna iedvesmotais projekts, kura mērķis ir atjaunot šīs vērtīgās zivju sugas krājumus Latvijas upēs un ezeros.

Domāts veidot audzēšanas paraugupi

Līdzīgā braucienā pie zivju audzētājiem Liepājas ezera vēdzeļu tēvi un mātes bija devušies jau pirms gada. Toreiz eksperiments tikai sākās, un visi iesaistītie bija satraukušies, kā tas izdosies, jo vēdzeles “Pelčos” līdz tam nebija inkubētas. Kaut gan mēdz sacīt, ka pirmie kucēni jāslīcina, šoreiz tā gluži nebija jādara. Galvenajam zivkopim Valdim Plaudim izdevās izaudzēt vairākus desmitus tūkstošu vēdzelēnu, ko oktobra vidū palaida Ventas upes atvaros.

“Liepājas ezeru” izpilddirektors teica, ka šā gada beigās un nākamā sākumā paredzēts Latvijas Zivju resursu atražošanas aģentūras filiālē “Pelči” nogādāt aptuveni četrdesmit vēdzeļu tēvus un mātes. Izaudzētos mazuļus domāts izlaist ne tikai Ventā, bet arī Bārtā, kas ir vēdzeļu attīstībai ļoti piemērota upe. Zivju mazuļus iecerēts izlaist arī kādā mazākā upītē, ko agrāk šīs zivis apdzīvojušas bagātīgi. Tādu upīti, vispirms norobežojot, varētu izveidot par vēdzeļu krājumu atjaunošanas paraugu Latvijā.

Svarīgi atjaunot licences

Taču, lai viss notiktu, kā domāts, vispirms ikriem bagātās zivis ir jānotver, kas nav nemaz tik vienkārši izdarāms. Lietavu dēļ ūdenstilpē izveidojies ļoti augsts līmenis. Tas ietekmējis zivju izturēšanos – tās nelien murdos. Tādēļ, lai eksperimenta turpināšanai nepieciešamās vēdzeles tomēr savaņģotu, aicināti iesaistīties visi licencētie Liepājas ezera zvejnieki. Arī šoreiz divas vēdzeles no ezera ziemeļgala uz “Laiveniekiem” izpilddirektors bija atvedis kanniņā. Viņš pastāstīja, ka ziemas miers vēl nav iestājies. Krastā skraidām manītas ūdeles, virs vaļējiem ūdeņiem nereti novērojis lidojam jūras un zivju ērgļus, bet venterī esot ielīdis arī viens vēzis ar zilām ūsām, kas tūdaļ palaists brīvībā.

Zvejas lietās gan radusies neliela problēma. Gads strauji tuvojas nobeigumam, bet pašvaldībās ir aizkavējusies ezera zvejas licenču atjaunošana. “To būtu ļoti svarīgi pasteidzināt, lai neiznāktu tā, ka janvārī murdi no ezera ir jāceļ ārā,” uzsvēra Ēvalds. Viņš cerot, ka tiks saprasts un atsaucība neizpaliks.

Līdzīgu cerību pauda arī “Pelču” galvenais zivkopis, kurš bija atbraucis kopā ar ihtioloģi Brigitu Kalniņu.

“Jauns gads – jaunas iespējas! Arī gudrāki esam kļuvuši. Mans uzdevums ir mazuļus izaudzēt. Kur tos izlaist brīvībā, to izlems zinātnieki. Taču, tāpat kā viņi, arī es esmu ieinteresēts, lai tie, palaisti brīvībā, pēc iespējas lielākā skaitā izdzīvotu,” viņš teica redakcijai. Tādēļ paredzēts, ka tikai nelielu daļu inkubēto vēdzeļu mazuļu palaidīs savvaļā pavasarī kāpuru stadijā. Lielāko daļu audzēs baseinos līdz rudenim.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

Vēdzeļu mammas un tēvus Jānis Slavickis (no kreisās), Ēvalds Urtāns un Valdis Plaudis no murdiņa pārvietoja skābekļa maisos. Tādējādi tās viegli pārcietīšot vairāk nekā simt kilometru garo braucienu.