Kaut atšķirībā no pagājušā gada, kad barikāžu atceres laikā vajadzēja drebināties salā, šogad līņāja pavasarīgs lietutiņš, Grobiņas pagasta ļaudis, kuri pirms 16 gadiem bija iesaistīti šajos notikumos, ceturtdienas vakarā pulcējās pie Pagasta padomes ēkas tuvumā iedegtā ugunskura un atcerējās laiku, kad tauta bija tik vienota, kā nekad. Sanākušos barikāžu dalībnieku priecēja Grobiņas pagasta sieviešu ansamblis, savukārt pašvaldības darbinieces sanākušos cienāja ar siltu tēju, maizītēm un ceptām desiņām. Bez tam katrs no atnākušajiem par piemiņu saņēma Grobiņas Pagasta padomes sagādāto krūzīti.

“Krūzīšu dāvināšana mums jau ir tradīcija. Lai pēc gadiem desmit divdesmit mēs varētu atcerēties, lūk, tajā gadā pieminējām barikāžu laiku,” sacīja Grobiņas pagasta pašvaldības vadītājs Aivars Priedols.

Pēc sasildīšanās pie ugunskura sanākušie devās uz zāli pašvaldības ēkā, kur viņus jau gaidīja cienasts, un turpināja stāstīt par notikumiem pirms 16 gadiem. Grobiņas Pagasta padomes priekšsēdētāja vietnieks Modris Ekšteins klātesošajiem parādīja barikāžu piemiņas zīmi, un viņiem tika pateikts, ka drīz tādas saņemšot arī citi pagasta ļaudis, kas piedalījās barikādēs.

Dziļāku analīzi par barikāžu laiku sniedza pedagogs Egils Jucevičs. Viņš arī atzina, ka barikāžu dalībnieki ar saviem ķermeņiem, nevis ieročiem nosargāja valsts neatkarību, jo Padomju Savienība bija grūtā finansiālā stāvoklī, un bez Rietumu palīdzības tai klātos plāni. Savukārt asinspirti, kāda noteikti būtu, ja padomju armija uzbruktu Vecrīgai, Rietumi padomju varai nepiedotu.

Barikāžu piemiņai iedegtais ugunskurs sanākušajos iededza arī omulību.