Vairāki novadi vienojušies par ES naudas piesaistīšanu ar pārrobežu projektu palīdzību – kopā ar Skodas pašvaldību domāts attīstīt sportu, kultūru, satiksmi un sociālo jomu.

Pagājušonedēļ Priekules Novada domē ar Skodas rajona pašvaldības kolēģiem tikās priekulnieki, Aizputes, Durbes un Vaiņodes novadu pārstāvji, informē Priekules Novada domes priekšsēdētāja Vija Jablonska.

Iniciatīva par sadarbību līdzekļu piesaistīšanai no Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas nākusi no Lietuvas puses – Skodas rajona pašvaldības pārstāvji piedāvājuši šādu tikšanos, lai vienotos par to, kādus projektus izstrādāt un iesniegt finansējuma saņemšanai. Pagaidām sarunas bijušas konceptuālas. Aizputes novads meklēs atbalstu sporta nozarei, bet Durbes novads kopā ar Priekules novadu – kultūras nozarei. Priekules biedrība “Zilais lakatiņš” plāno projektu kopā ar Skodas senioru klubu. Priekules novads kopā ar skodeniekiem domā iegādāties transportlīdzekļus, kas atvieglotu sociālo nozari – priekulniekiem vajadzīgs auto, kurā viegli braukt cilvēkiem ar invaliditāti, lietuviešiem savukārt interesē transportlīdzeklis, ar kuru aizsniegt nomales dažādu pakalpojumu, piemēram, friziera pakalpojumu sniegšanai. Bet Vaiņodes novads plāno izveidot ceļu, kas to savienotu ar Ilaiķiem Lietuvā.

Vaiņodes novads jau īstenojis pārrobežu sadarbības projektu, kopīgi ar Ilaiķiem iegādājoties ugunsdzēsēju un glābēju automašīnas, lai operatīvi sniegtu palīdzību abpus robežai. Tagad vaiņodnieki plāno izbūvēt ceļu, kas tieši savienotu abas vietas. “Lai nebūtu jāmet desmit kilometru līkums,” saka Vaiņodes Novada domes priekšsēdētājs Visvaldis Jansons. Ceļš varētu iet vai nu caur Mālkalni, vai gar Kalšu ezeru. V. Jansons lēš, ka ceļa garums varētu būt ap 1,2 kilometriem – 600 metru vienā pusē, 600 metru otrā pusē.

Konkrētākas sarunas par projektiem un finansējuma piesaisti notiks pēc 15. marta. Arī šī tikšanās būs Priekulē, jo atzīta par ģeogrāfiski visērtāko vietu visiem dalībniekiem.

Visos projektos vadošā partnere būs Lietuvas puse. Arī iepriekš Liepājas puses novados īstenotajos pārrobežu projektos tā bijis, apstiprina V. Jablonska. “Lietuvieši nāca ar piedāvājumu, viņi, iespējams, ir iniciatīvas bagātāki,” spriež Novada domes priekšsēdētāja, piebilstot, ka arī pieredze kaimiņiem lielāka. Turklāt projektu pieteikumi jāiesniedz angliski, un arī tas lietuviešiem vedoties labāk.

Dina Belta ,
“Kurzemes Vārds”