Likumīgi meklēs apslēptu mantu
Akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” 14. aprīlī savā centrālajā birojā Rīgā rīkos izsoli par tiesībām veikt vēsturisko notikumu liecību jeb apslēptās mantas meklēšanu, vēsta www.lvm.lv.
Izsoles uzvarētāji mantu varēs meklēt a/s “Latvijas valsts meži” (“LVM”) valdījumā esošajās zemēs Dienvidkurzemes mežsaimniecības 4. Apriķu iecirkņa 293. kvartālā, 4. un 13. nogabalā, aptuveni viena hektāra platībā. Tā ir tagadējā Skrundas novada teritorija. Pretendentiem jāpiesakās līdz 7. aprīlim. Līdz pagājušās nedēļas beigām bija pieteikušies divi pretendenti, vēsta aģentūra LETA. Abi gan noliedzot savu saistību ar iepriekš raktajām bedrēm.
“Kurzemes Vārds” jau rakstījis, ka iepriekš šajos mežos izraktas divas vairākus metrus platas un dziļas bedres. Par to, kas tur varētu būt meklēts, presē izskanējuši vien minējumi, piesaucot zviedru karaļa zeltu un kara laiku mantojumu. Pirmā bedre tika izrakta 2008. gada novembrī, otrā – pērn maijā. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija paudusi, ka tai nav ziņu par vēsturiskiem objektiem šajā teritorijā, bet šāda meklēšana ir nelikumīga.
“LVM” ar izsoles uzvarētāju parakstīšot līgumu, kurā vienosies, ka pēc meklēšanas teritorija tiks sakārtota, vēsta LETA. Apslēptās mantas meklēšanas procesā obligāts noteikums būšot arheologa klātbūtne, kas tiek nodrošināta par meklētāja līdzekļiem.
“Latvijas valsts mežu” valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks aģentūrai LETA teicis, ka, viņaprāt, apslēptās mantas meklēšana mežos vairāk ir hobijs, nevis bizness. “Patlaban arheoloģija savās izpausmēs ir kļuvusi par tādu pašu hobiju kā makšķerēšana vai medības,” izteicies R. Strīpnieks.
“Nelegāla apslēptās mantas meklēšana ir liela problēma gan mums, gan meža apsaimniekotājiem, gan Latvijas valstij. Iztrūkstot kaut kādai loģiskai un caurspīdīgai sistēmai, kā to drīkst darīt, process aiziet virzienā, ka tiek darīts tā, kā to nedrīkst darīt,” uzsver R. Strīpnieks. Viņš arī norāda, ka Civillikums nosaka: zemes valdītājiem, kas šajā gadījumā ir “LVM” un līdz ar to arī Latvijas valsts, pienākas ceturtā daļa no atrastā vērtības.
Dina Belta,
“Kurzemes Vārds”