Pašvaldības ir izbrīnītas par to, ka meži ir pilni ar vēju nogāztiem kokiem, taču izmantot šos kokmateriālus nedrīkst. Lai saņemtu atļauju, jāpiedalās izsolē. Tādējādi liela daļa no šiem kokiem satrūdot mežā. Valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts meži” amatpersonas gan ir citādās domās un atgādina, ka neviens neko no meža par velti ņemt nedrīkst.

Koki iet postā gadiem ilgi

Vecpils Pagasta padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Bite stāsta, ka pēc lielajām janvāra vētrām daudzi koki bija pārkrituši pāri ceļiem. Viņš zvanījis valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts meži” amatpersonām un aicinājis tos novākt. Viņam atbildēts, ka pašvaldība pati arī to var izdarīt. “Tad nu mēs arī izdarījām. Par saviem līdzekļiem. Taču, kad mēģināju sarunāt, ka par to darbu mēs kādu baļķēnu arī varētu savākt un izmantot apkurē, man pateica, ka to darīt nedrīkst. Ko mēs iedomājamies! Viņi, lūk, nedrīkstot šādi izšķērdēt valsts mantu. Par to gan biju ļoti izbrīnīts,” stāstīja M.Bite. Viņš uzskata, ka likuma burts šajā gadījumā ir nevietā. Jo visiem būtu tikai labāk, ja vēja nogāztos kokus no mežiem izvāktu. Valsts mežs tīrāks, savukārt pagasta iedzīvotājiem lētāks siltums. “Meži ir pilni ar nogāztajiem kokiem. Mēs tos no ceļa vācām jau pēc 2005.gada vētras. Tagad apskatījos – tie koki tur aizvien trūd. Es to varētu saukt par nesaimniecisku rīcību. Meži patlaban izskatās briesmīgi,” uzskata M.Bite.

Par šo situāciju ir informēts arī Liepājas Rajona padomes priekšsēdētājs Aivars Šilis. “Tāda diemžēl situācija ir. Kad jāstrādā viņu vietā – laipni lūgti. Un pašvaldība nemaz nedrīkst nereaģēt, ja kritušo koku dēļ ceļi nav izbraucami. Bet, kad izsaka vēlmi paņemt arī kādu baļķēnu – tad nekā! Nedrīkst, jo tā ir valsts manta.”

Sociālisms esot beidzies

Savukārt valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts meži” Dienvidkurzemes mežsaimniecības izpilddirektors Olafs Jākobsons domā citādāk. “Koki mežā krīt katru gadu. Vienalga, vai ir vētra, vai tās nav. Un mēs tos regulāri vācam un pārdodam,” viņš apgalvo. Tāpēc neesot tiesa, ka vēja nogāztie koki nevienam nevajadzīgi mežā satrūd. Ar atvieglotiem noteikumiem, tas ir, nerīkojot izsoli, šo koksni drīkst iegādāties tie zemes vai meža īpašnieki, kuru īpašums robežojas ar valsts mežu. Pārējiem šos kokus ir iespējams iegādāties izsolē, kas tiekot rīkota regulāri. Piemēram, marta sākumā paredzētas pat divas izsoles, un sīkāku informāciju par tām katrs var iegūt LVM Dienvidkurzemes mežsaimniecībā. Pirms tam uzņēmuma darbinieki apseko noteiktu mežu kvartālu un uzmēra kubikmetros tur sakritušos kokus. Tie arī tiek pārdoti izsolē. “Šādi ļoti daudzi cilvēki par lētu naudu ir tikuši pie labiem kokmateriāliem. Un beidzot ir jāielāgo, ka neko tāpat par velti mežā ņemt nedrīkst. Ne jau tāpēc, ka es tā gribu vai negribu. To paredz likums par valsts un pašvaldības mantas realizāciju. Privātajos mežos taču arī nedrīkst kurš katrs iet iekšā un ņemt, ko grib. Sociālisms ir beidzies. Tas, ka koks ir nokritis, nenozīmē, ka to uzreiz var ņemt. Tad jau veikalā arī varētu bez maksas paņemt katru preci, kas nokritusi no plaukta,” strikti pauž O.Jākobsons.

Viktors Ulberts,
“Kurzemes Vārds”

Šāda ainava paveras Latvijas mežos. Ja katram ļautu savām vajadzībām savākt kritušos kokus, iespējams, postaža tiktu ātri likvidēta. Taču valsts mantu dalīt par velti mežu apsaimniekotājam nav tiesību.