Vakarrīt no jūras pa visu garo ziemu pirmoreiz tik balti piesnigušajā Pāvilostas ostā ar zvejas kuģīti “Breksis” bija atgriezušies piekrastes zvejnieki Arnolds Apens un Agris Zalonskis. Kaut gan tīklus viņi bija selgā likuši, gūtais loms izrādījās vairāk nekā pieticīgs. Oranžās plastmasas kastes dibenā spārdījās tikai trīs jūras bullēni un pāris plekšu. Zvejnieki pastāstīja, ka šis gads tiem sācies nelāgi.

Tikai pāris reižu lomā gadījušās mencas un vairākas dienas labi ķērušās stintas. Bet tad atkal uzpūtuši šerpi vēji un nedēļām ilgi nācies sēdēt krastā.

Pieredzējušie vīri pastāstīja, ka viņu iecienītie zvejas plači atrodoties no Pāvilostas uz ziemeļiem. “Mēs strādājam ziemeļu puslodē,” abi pajokoja. Zvejojot, kā licence to atļauj, ne tālāk kā 20 metru dziļumā. Savulaik tās uzskatītas par bagātām zivju vietām. Tur darbojušies pat viņu tēvi un tēvu tēvi, taču tagad šie plači dīvainā kārtā esot biežāk tukši nekā dāsni. “Tas jau mums šķiet kā brīnums, ja zivis tīklos ir,” teica A.Apens.

Zvejnieki domā, ka jūras bagātību krājumi nav sarukuši, taču klimatisko apstākļu ietekmē būtiski izmainījušies jūras iemītnieču ieradumi. Kā lai zivis uzvedas, ja gadalaiki sagriezušies ar kājām gaisā un ziemas mēnešos brīžiem ir siltāks nekā vasarā. Tāpat piesārņojums esot manāms. Pāvilostas ostas pārvaldnieks Pēteris Gudkovs šonedēļ redzējis liedagā izskalotus naftas produktus. Viņš domā, ka tos vējš un jūras straumes atnesušas no Būtiņģes, kur nesen notika avārija.

Pāvilostas zvejnieki nav apmierināti arī ar grozījumiem administratīvajos noteikumos. “Mēs labi saprotam, ka liegumi un noteikumi ir vajadzīgi un bez kārtības ieviešanas nav iespējams strādāt, taču noteikumiem ir jābūt pieņemtiem ar jēgu. Stoderei nepiekarinātas birkas dēļ taču nevar cilvēkam atņemt tīklus un laivu,” dusmojās nosirmojušais zvejnieks. Sodam jābūt samērotam ar nodarījuma smagumu, viņš pārliecināts.

Pāvilostas ostas pārvaldnieks pastāstīja, ka pavisam piekrastes zvejniekiem Pāvilostā pieder septiņas zvejas laivas. Agrāk to skaits bija krietni lielāks, taču daudzi, redzot, ka ar jūrā iešanu vairs nav iespējams nopelnīt dienišķo iztiku, pārorientējušies uz citām nodarbēm. Tā, piemēram, Vairis Vaskops savu kuģi patlaban pārbūvējot, lai varētu piepelnīties ar tūristu vizināšanu. Arī Jāņa Vīganta laiva šoziem ir izcelta krastā un, visticamāk, zvejā vairs netikšot lietota.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

Pieredzējušajiem zvejniekiem Arnoldam Apenam (no labās) un Agrim Zalonskim vakarrīt selgā nebija veicies.