Nododot bulli kooperatīvam “Zelta teļš”, Medzes pagasta lauksaimnieks Elmārs Grāveris jūtas apkrāpts. Tādēļ viņš vēlas brīdināt citus būt uzmanīgiem līdzīgās situācijās. Tomēr saimnieka balss nav dusmīga. “Pie tā, ka uzpircēji kaut ko nokrāpj, jau ir pierasts. Būtu divdesmit, trīsdesmit kilogramu mazāk uzrakstījuši, pasmietos. Lai gan – tagad jau arī nekas cits neatliek,” viņš rūgti nosaka.

“Nododot lopus, var svērt dzīvsvaru, taču svari uzpircējiem līdzi ir reti. Var mērīt, bet tad savelk lentu cieši, cieši. Normālākais ir nodot uz izkaušanu – kad nokauj, nosver un samaksā par gaļu,” E. Grāveris pēdējam variantam arī visbiežāk devis priekšroku, jo tur nekādas “blēdības nebija manītas”.

Medzes pagasta “Lazdu” saimnieks ir viens no tā sauktajiem Breša zemniekiem. Savulaik nodarbojies ar piena lopkopību, taču pēc kārtējās krīzes tai metis mieru, atstājot tikai vienu slaucamu govi. Pēc tam pievērsies gaļas lopu audzēšanai. Tagad viņa saimniecībā ir desmit govis, piedzimušos bullēnus atstāj audzēšanai. “Mazus nepārdodu,” E. Grāveris saka. Viņš secinājis, ka uzpircēji labprātāk sadarbojas ar lielsaimniekiem. “Man katrs bullis ir sava vecuma, varu nodot pa vienam, diviem. Viņiem nav izdevīgi braukt pakaļ. Audzēju lielus un tad mēģinu pārdot.”

Līdz šim E. Grāveris visbiežāk sadarbojies ar lopu uzpircējiem no Kuldīgas novada – SIA “Lāses AM”, taču pēc Jaunā gada vairākkārt zvanījuši “Zelta teļa” pārstāvji, aicinot nodot lopus šim kooperatīvam. Solīta arī augstāka samaksa. “Lāses” par kautsvara kilogramu maksā 2,40 eiro, bet “Zelta teļš” piesolījis par 20 centiem vairāk.

Martā saimnieks beidzot ļāvis uzpircējiem braukt bullim pakaļ. “Atbrauc, paņem, uzraksta pavadzīmi un pēc laika ieskaita naudu. Skatos – tā pamaz, astoņsimt desmit eiro,” E. Grāveris skaidro, ka, pēc viņa aprēķiniem, vajadzējis būt vismaz tūkstotim. “Iznāk, ka bullītis maziņš bijis.” Šī iemesla dēļ arī cena par kautsvara kilogramu noteikta mazāka – 2,50 eiro.

Savu vainu “Zelta teļš” neatzīstot. Sakot – tā nosvēruši, tā iznācis. “Protams, ka viņiem tas bija izdevīgi. Dabūja bulli, kas nav uz vietas ne svērts, ne mērīts, var uzlikt, kādu svaru grib!” Galu galā kooperatīva pārstāvis nejauši atzinies, ka bullis patiesībā nemaz nav kauts, bet pārdots tālāk uz Poliju. “Viņi man saka – to svaru pēc izkaušanas jau var izrēķināt!” sašutis par tādu melošanu ir “Lazdu” saimnieks. Kaut kas tāds viņam gadījies pirmoreiz.

“Mēs paņēmām lopiņu, nosvērām, un zemniekam šķiet, ka viņa lopam bija lielāks svars. Viņam šķiet, un nekas vairāk,” situāciju skaidro kooperatīva “Zelta teļš” iepirkumu menedžeris Valdis – viņš arī praktiski sadarbojies ar klientu. Savu uzvārdu viņš nevēlas nosaukt. “Mēs rādījām izkaušanas rezultātus – lopa svaru, ka tas neatbilst zemnieka iedomām. Bet mēs nevaram piemaksāt par to, ka viņam šķiet.”

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 3.aprīļa numurā.

#kvards-20170403-06#