Jau ziņots, ka LVM gandrīz 70 hektāru kopplatībā Ziemeļkurzemes reģionā atjauno pelēkās kāpas divās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās – “Natura 2000” dabas liegumos “Užava” un “Ovīši”.

Kā norāda LVM, darbi turpināsies līdz decembrim.

LVM vides projektu vadītāja Ieva Rove informē, ka LVM februāra beigās veica vienu no noslēdzošajiem darbiem pelēko kāpu pilna cikla atjaunošanā – tika mērķtiecīgi un kontrolēti dedzinātas iepriekš izveidotās zaru kaudzes.

“Šādi nodedzinājām liekās barības vielas, kas laika gaitā bija uzkrājušās un veicinājušas arī kāpu aizaugšanu. Dedzināto kaudžu vietā būs izveidojušies atklāti smilts laukumi, kurus apspīdēt saulei un kuri ir ļoti nozīmīgi šeit mītošajām retajām saulmīļu sugām,” skaidro Rove.

Savukārt vispirms, kā informē LVM, pelēkās kāpas bija jāatbrīvo no aizauguma – kokiem, krūmiem. Mežizstrādes darbi iepriekš tika rūpīgi plānoti, lai izveidotu drošus un efektīvus tehnoloģiskos koridorus, pa kuriem pārvietoties tehnikai, tostarp ņemot vērā gan izteiksmīgo reljefu “Ovišos”, gan smalkās kāpu smiltis, kas apgrūtinājušas tehnikas pārvietošanos.

Vienlaikus darbu gaitā saglabātas smiltīs ieputinātās, bioloģiski vecās un lielās priedes un to grupas, kadiķi, kā arī citi parkveida ainavas struktūru elementi.

Kā norāda LVM, mežkopības darbinieku uzdevums bija izcirst mazākos kokus un krūmus, kā arī veikt ciršanas atlieku savākšanu un izvešanu. “Ovīšos” dedzināšanas un teritorijas sakopšanas darbi jau noslēgušies, savukārt “Užavā” darbus plānots veikt līdz iestāsies ugunsnedrošais periods un atsākt rudenī pēc ugunsnedrošā perioda beigām.

Vienlaikus LVM atzīmēm, ka visi mežkopības darbi pelēkajās kāpās veikti ar roku darbaspēku, tostarp “Ovīšos” darbus veica Bruno Grunte, bet “Užavā” SIA “Aisa meži”, SIA “Latliv” un SIA “Visurīši”.

Tāpat uzņēmumā norāda, ka, lai novērtētu veikto darbu sekmes un sekotu līdzi procesiem augājā, atjaunotās teritorijas iregulāri monitorē kāpu eksperti. LVM norāda, ka pelēkās kāpas ir traucējumu atkarīgs biotops, tādēļ arī pēc atjaunošanas darbiem nākotnē teritorijā būs nepieciešami mērķtiecīgi traucējumi atklātas ainavas un smilts laukumu uzturēšanai.

LVM atzīmē, ka “Ovīši” un “Užava” ir divas no 14 īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kurās LVM līdz 2023.gada nogalei Eiropas Savienības līdzfinansēta Kohēzijas fonda projekta “Apsaimniekošanas pasākumu veikšana īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos biotopu un sugu aizsardzības stāvokļa uzlabošanai” ietvaros uzlabo un atjauno dažādus ES nozīmes biotopus.

Jau vētīts, ka LVM apgrozījums 2022.gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 566,577 miljoni eiro, kas ir par 39,8% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pirms nodokļu nomaksas palielinājās divas reizes – līdz 258,485 miljoniem eiro.

LVM vienīgais īpašnieks ir valsts, bet akciju turētāja ir Zemkopības ministrija.