Ceturtdiena, 28. marts Ginta, Gunda, Gunta
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Mājas vīnu, iespējams, varēs tirgot legāli

Mājas vīnu, iespējams, varēs tirgot legāli
09.10.2009 07:03

Atslēgvārdi

Saeimas komisija ir konceptuāli atbalstījusi priekšlikumu ļaut realizēt mājās gatavotu vīnu un citus alkoholiskos dzērienus. Liepājas puses vīndari to sauc par normālu lēmumu.

Tagad ļauj tikai degustēt

Gaviezes pagasta “Vēžu” saimnieks Mārcis Jukšs ar vīna raudzēšanu nodarbojas jau vairāk nekā 10 gadu. Viņa pagrabā atrodams ķiršu, upeņu, ērkšķogu, ābolu, pīlādžu vīns. “Mēģināts ir viss kaut kas, bet teikt, ka no visa sanāk garšīgs, būtu pārāk skaļi. Gadās jau visādi brīnumi,” atzīst M. Jukšs. Tagad nobriedušas vīnogas, bet no tām vien vīnu nevarot taisīt, esot jāliek klāt aronijas un pīlādži. “Mūsējās vīnogas švaki dzidrinās,” paskaidro M. Jukšs.

Labs vīns sanāk, ja vismaz gadu to notur, bet ideālo garšu tas iegūst tikai pēc trim, četriem gadiem. Parasti gan tas neizdodoties. “Viena pudele man ir, kas stāv piekto gadu,” pasmaida M. Jukšs.

Viņš piedalās Vīna svētkos Sabilē, uzņem ekskursantus arī savās mājās, taču interesentiem saimnieka gatavotos dzērienus ļauts tikai degustēt. Tirgošana jau būtu likumpārkāpums.

Arī fotomākslinieks Varis Sants 10 gadu nopietni nodarbojas ar vīna raudzēšanu mājas apstākļos. “Tiklīdz sāc tajā visā dzīvot, saproti, kas ko rada, ir tikai piecu procentu iespējamība, ka nekas nesanāks un vīns saies etiķī,” viņš saka un piebilst, ka etiķi tiešām arī gatavo – no vīniem, kas pašam negaršo.

No viena veida augļiem vai ogām vīnu darināt arī V. Sants neiesaka – sanākšot pārāk skābs. Lai to labotu, varot mēģināt šķaidīt ar ūdeni. Bet arī tas parasti pie nekā laba nenovedot – sanākot ūdeņains. Ir jāatrod balanss.

V. Sants pastāsta, ka vīnu raudzē tik lielā daudzumā, ka atliktu arī pārdošanai. “Pēc kvalitātes tāds vīns, kā man iznāk, veikalā varētu maksāt piecus līdz septiņus latus,” viņš vērtē.

Kandžas tirgoņiem nepalīdzēs

Spēkā esošie noteikumi paredz, ka darbībām ar alkoholiskajiem dzērieniem akcīzes nodokļa nodrošinājums ir 10 tūkstoši latu. Savukārt darbībām tikai ar alu, kas tiek ražots patstāvīgā mazā alus darītavā, akcīzes nodokļa nodrošinājums ir 2000 latu. Tas rada nevienlīdzīgus uzņēmējdarbības nosacījumus starp alus un vīna vai cita veida raudzēto dzērienu ražotājiem, raksta ziņu aģentūra LETA.

Tādēļ šonedēļ Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija konceptuāli atbalstīja priekšlikumu dot tiesības mājražotājiem realizēt pašdarinātos alkoholiskos dzērienus ar atvieglotiem noteikumiem. Tie, kuri darina dzērienus no savā dārzā izaugušiem augļiem vai savvaļas veltēm, varētu maksāt daudz mazāku nodevu.

“Tāda lieta būtu normāla,” lēmumprojektu vērtē gavieznieks M. Jukšs. Viņš nenoliedz iespēju, ka tādā gadījumā vīna ražošana varētu kļūt par papildu nozari viņa saimniecībā. “Vēžos” patlaban lielā apjomā nodarbojas ar ābolu audzēšanu.

V. Sants gan ir piesardzīgāks: “Cilvēks nopērk pudeli vīna, paņem klāt vecu zivi vai sēnes. Kad paliek slikti, pirmā doma ir – no vīna. Tā būtu ļoti liela atbildība.”

Deputāts Mārtiņš Roze komisijas sēdē paudis viedokli, ka jaunā norma nelegalizēs kandžas tirdzniecību. Tirgus esot mainījies, un tagadējie nelegālā alkohola tirgotāji pārdod bez akcīzes nodokļa ievestos ražojumus no Krievijas un Baltkrievijas, nevis pašu dzīto.

Uzziņai

Patlaban Latvijā ir tikai viena oficiāli atzīta mājas vīna ražotne – “Dzidris” Zemgalē. Tās īpašnieks Oskars Abramenko ir samaksājis akcīzes nodokļa nodrošinājumu 10 tūkstošus latu.

Ilze Šķietniece,
“Kurzemes Vārds”

No Latvijā augušām vīnogām vien labs vīns neiznāk, apgalvo Gaviezes pagasta “Vēžu” saimnieks Mārcis Jukšs.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz