Veselības ministrijas izstrādātajā māsterplāna projektā 2010.–2017. gadam SIA “Priekules slimnīca” vairs netiek minēta kā stacionārs, informē Priekules Pagasta padomes priekšsēdētāja Arta Brauna.

Veselības ministrijā skaidroja, ka nelaikā atklātībā nonākušais dokuments ir tikai projekts un tajā daudzas lietas vēl var mainīties.

Nebaidās dēvēt par atriebību

“Veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju attīstības programmas 2010.–2013. gadam” projektā minēts, ka SIA “Priekules slimnīca” 2010. gadā jāpārprofilē par veselības aprūpes centru. Tas nozīmē, ka iestādē nodrošinās ambulatoro aprūpi, dienas stacionāru darbību, varēs piedāvāt mājas aprūpi, brīvdienu vai 24 stundu ģimenes ārstu dežūras. Veselības aprūpes centrā nav gultas vietu stacionāro pacientu ārstēšanai. Tomēr līdzvērtīgām slimnīcām, piemēram, Līvānos un Preiļos, paliks daudzprofilu slimnīcas statuss. Tas savukārt nozīmē, ka šajā medicīnas iestādē sniedz visaptverošu sekundāro veselības aprūpi, ambulatoro palīdzību, neatliekamo medicīnisko palīdzību utt.

“Ir tāda sajūta, ka Veselības ministrijas amatpersonas sagatavojušas atriebību pret Priekules slimnīcu,” ar neslēptu sašutumu saka Priekules Pagasta padomes priekšsēdētāja Arta Brauna. Viņa norāda, ka tur, kur pašvaldību vai slimnīcu vadītāji ir Tautas partijas pārstāvji, slimnīca savu statusu nezaudē vai arī pārprofilēšanas termiņš atlikts uz 2011.–2013. gadu, kad ekonomiskā krīze, visticamāk, būs beigusies. Līdz ar to šīs iestādes varētu izbēgt no izmaiņām.

“Sirds protestē tam, kas tur uzrakstīts,” komentējot māsterplāna projektu, saka Priekules slimnīcas galvenā ārste Tatjana Ešenvalde. “Tam negribas ticēt. Kaut kas tāds man nerādījās pat sliktākajā sapnī.” Vēl pērn Veselības ministrija solīja, ka Priekulē paliks vismaz aprūpes slimnīca vai dienas stacionārs.

Aprūpes slimnīca nodrošina mājas aprūpes dienesta atbalsta funkcijas, plānveidā hospitalizējot aprūpējamus pacientus. Dienas stacionāra pacienti uzturas slimnīcā ne ilgāk, kā to paredz dienas nodaļas darbības laiks. Viens pacients var ārstēties dienas nodaļā vairākas dienas pēc kārtas.

“Kā var runāt par veselības aprūpes pieejamību, ja bez slimnīcas tuvumā paliek Vaiņode, Embūte, Priekulei tuvākās pašvaldības Saldus rajonā,” neizprot A. Brauna. No Priekules līdz Liepājai ir gandrīz 50 kilometru. Tomēr slimnīcas statuss saglabājas iestādēm Preiļos un Līvānos, ko šķir aptuveni 30 kilometru, tikpat daudz ir arī starp Ludzu, kur būs aprūpes slimnīca, un Rēzekni, kur paliks daudzprofilu slimnīca.

Kā pusšūta kleita

A. Brauna uzskata, ka veselības aprūpes centrs vien Priekulē nevarēs funkcionēt un drīz vien būs spiests darbību pārtraukt finansiālu apsvērumu dēļ. Turklāt, zaudējot slimnīcas statusu, bez darba paliktu ļoti daudz cilvēku, kas nozīmētu sociālas problēmas, kas jārisina pašvaldībai.

Veselības ministrijas pārstāve Ieva Gaigala “Kurzemes Vārdam” norādīja, ka dokuments vēl ir sagatavošanas stadijā, tas nav galējais variants un bija nodots slimnīcu vadītājiem apspriešanai. T. Ešenvalde savukārt stāsta, ka ministrija materiālus aizsūtījusi Slimnīcu biedrībai, kas savukārt to pārsūtījusi slimnīcām. Visu medicīnas iestāžu pārstāvji māsterplāna projektu ar pielikumiem nemaz neesot saņēmuši.

Ministrijas pārstāve uzsver, ka dokumentam atklātībā vēl nevajadzēja nonākt. “Tur ir darba valoda. Tas ir kā pusšūta kleita. Vēl var būt gan papildinājumi, gan izmaiņas,” uzsver I. Gaigala. Gala variants taps līdz 1. jūlijam, kad jāsākas dokumenta sabiedriskajai apspriešanai. Arī pēc tam vēl iespējamas korekcijas, apstiprina I. Gaigala.

Savukārt Priekules Pagasta padomes priekšsēdētāja uzskata: “Ja projektā redzam, ka slimnīcu likvidē, tad vairs nav pamata ciest klusu. Lai tauta zina, ko Veselības ministrija gatavojas darīt!”

Nav dūmu bez uguns, spriež arī Priekules slimnīcas galvenā ārste T. Ešenvalde. Protams, plānā korekcijas būšot, tas vēl neesot līdz galam apspriests. Arī šodien notiks Pašvaldības savienības un Veselības ministrijas tikšanās, un slimnīcas galvenā ārste dosies uz Rīgu, lai noskaidrotu situāciju.

Ilze Šķietniece,
“Kurzemes Vārds”