Rīt valsts eksaminācijas komisijas priekšā Dienvidkurzemes virsmežniecībā stāsies 10 jaunie mednieki, kas zināšanas un prasmes ieguvuši, apgūstot paātrināto kursu Edvīna Porcika vadītajā mednieku skolā Grobiņas pagasta “Bērzpurvos”. Šis ir jau septītais izlaidums, ko viņš sagatavojis. Kopš 2005.gada mednieku apliecības esot saņēmuši vairāk nekā 70, bet kopā ar medību vadītājiem – pat 80 cilvēku.

“Tā sagadījās, ka šoruden, kā smejies, pārmaiņas pēc, nolēmām organizēt zibenskursu. Augustā vēlēšanos mācīties negaidīti izteica nepieciešamais klausītāju skaits, proti, desmit cilvēku. Vajadzēja izdomāt, kā plānot nodarbības. Darbojoties ierastajā kārtībā, kursa apgūšanai vajadzīgi veseli četri mēneši. Taču valsts eksāmens bija paredzēts jau oktobra beigās. Tad nu es teicu vīriem, ka viņiem pati dzīve piedāvā izvēles variantus. Var mācīties parastajā tempā un eksāmenu kārtot nākamā gada sākumā, bet pastāv arī iespēja strādāt ar dubultu slodzi un vaiga sviedros, lai mednieka apliecību saņemtu vēl šoruden,” pastāstīja skolas vadītājs.

Tad nu visi bijuši vienisprātis, ka šoreiz ir vērts saraut sparīgāk. Tāpēc programmā vienā nodarbības reizē paredzēto divu stundu vietā pie konspektiem un grāmatām sēdējuši divtik ilgi. Praktiskajiem vingrinājumiem šautuvē nodarbību dienās ziedojuši ne tikai divreiz, bet pat trīsreiz vairāk uzmanības un laika.

“Ja valdība ir noteikusi četrdesmit mācību stundu ilgu programmu, tad mēs laiku nežēlojam un mācībām tērējam krietni vairāk laika,” teica E.Porciks. Tas pilnībā attiecoties arī uz paātrināto programmas apguvi, kurā ietverta medību likumdošana, drošības noteikumu apguve, dzīvnieku bioloģijas jautājumi, kā arī faunas pavairošanas, sugu saglabāšanas un citi mācību priekšmeti.

“Mēs sapratām, ka no mums tiks prasīts vairāk nekā no citiem, jo paši esam izvēlējušies paātrināto mācību apguves veidu,” atzinās  akciju sabiedrības “Liepājas metalurgs” metinātājs un jaunais mednieks Igors Ratnieks. Arī citi topošie mednieki piekrītoši māja ar galvu. To dzirdot, gandarījumu pauda arī E.Porciks, jo pārbaudījums, ko viņš sarīkojis nedēļu pirms valsts eksāmena, esot pierādījis – kursantu sagatavotības pakāpe ir augsta. Par to nevajadzētu brīnīties, jo gandrīz visi esot mežsargu vai mednieku dēli, bet vienam otram pat māte aizraujoties ar šo vaļasprieku. Igors ir Embūtes mežsarga dēls, labu mednieka pieredzi no tēva ieguvis nīkrācnieks Pēteris Ancāns, arī Mareks Petrauskis nav nekāds iesācējs, tāpat citi viņu kursa biedri. Ir pieredze, ir patikšana, ir zināšanas.

 “Jaunie vispār zināšanās pārspēj savus priekšgājējus,” priecājās medību skolotājs. Viens no iepriekšējo izlaidumu vīriem, kas tagad mācās par medību vadītāju, pirms dažām dienām medību starplaikā joka pēc sarīkojis kaut ko līdzīgu televīzijas spēlei “Vai tu esi gudrāks par piektklasnieku?”. Vecie mednieki bijuši spiesti atzīt zaudējumu, jo neesot spējuši atbildēt uz nevienu no pieciem uzdotajiem jautājumiem. “Tas tāpēc, ka padomju gados, lai kļūtu par mednieku, nekādi kursi un eksāmeni nebija jākārto. Pietika, ja saņēma kolēģu rekomendācijas,” paskaidroja E.Porciks. Tagad turpretī valstī ieviesta stingra kārtība. Labas zināšanas un pieredze tiek augstu vērtēta.

Ar mednieku stāstiem, lai cik tie arī nebūtu aizraujoši, mūsdienās cauri vairs nevar tikt, sprieda jaunie. Jo īpaši šaušanā, kā uzskata skolas vadītājs, jaunie mednieki sasnieguši atzīstamu līmeni. Tas esot galvenais, lai medībās nepūdelētu un arī neradītu bīstamas situācijas. Tas nekas, ka viena šāvienu sērija, stendā bliežot pa lidojošajiem šķīvīšiem vai skrejošo mežacūku, maksā piecus latus. Esot taču jārēķina, ka ikviena skola maksā naudu, tāpēc treniņos nereti tiekot raidītas mērķī pat divas un trīs šāvienu sērijas.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

Vīri analizē sašauto mērķi, kas sacaurumots kā siets.

Bises stobrs vēl kūp. Tas nozīmē, ka trāpīgu lodi pa skrejošo mežacūku nupat ir raidījis Liepājas students Pēteris Ancāns.