Vācu uzņēmēji Medzes pašvaldībai piedāvājuši pagastā uzbūvēt koģenerācijas staciju, kur no kukurūzas ražotu elektrību un siltumu. Pašlaik cilvēkiem ir iespēja izteikt savu viedokli par šo projektu, pastāstīja Medzes Pagasta padomes priekšsēdētāja Dzidra Cobele.

Medzi izraugās caur satelītu

“Mēs, protams, šīs idejas dēļ nelidināmies mākoņos. Tomēr pašvaldība šajā projektā, ja to īstenos, neko nezaudē. Tieši otrādi – ieguvumu ir vairāk,” spriež Dz.Cobele.

Stāsts par koģenerācijas stacijas būvniecību sācies, kad Medzes pašvaldībā ieradušies vācieši, kuri klāstījuši, ka vēlas uzsākt elektrības ražošanas biznesu Latvijā. Izdevīgs tas viņiem šķitis tāpēc, ka Latvijai pietrūkst energoresursu, taču pieprasījums pēc tiem palielinās. Tad nu radusies ideja būvēt videi draudzīgu koģenerācijas staciju, kur no kukurūzas zaļās masas iegūtu biogāzi, no kuras savukārt iegūtu elektroenerģiju un siltumu. Izrādās, ka vācieši apmēram gadu no satelīta esot vērojuši Latvijas teritoriju un atzinuši Medzes pagastu par piemērotāko savai iecerei. Aptuveni izraudzīta arī vieta šai stacijai – tā varētu atrasties Kapsēdē, taču nostāk no dzīvojamām mājām.

Zemnieki būtu gatavi sadarbībai

Ieguvums varētu būtu arī zemniekiem, jo stacijas darbības nodrošināšanai vācieši ir gatavi pirkt no zemniekiem kukurūzu, kas varētu tikt izaudzēta 300 hektāru platībā. Vācieši aptaujājot arī zemniekus, vai viņi būtu gatavi to darīt. Kā zināms, kukurūza Latvijas klimata apstākļos izaug, taču nenogatavojas. Taču šāds produkts vāciešiem tieši der, jo biogāzes iegūšanai nepieciešama zaļa kukurūza.

“Ja negrib apčakarēt zemnieku, maksā normālu cenu un slēdz ilgtermiņa līgumu, tad tā lieta iet,” vietējo lauksaimnieku spēju izaudzēt kukurūzu vērtē Durbes novada zemnieks Ēriks Putra.  Viņš uzsver, ka kukurūza Latvijā vienmēr ir labi augusi. Turklāt tā ir monokultūra, kuru vienā vietā var sēt gadu no gada. “Pietiek tikai ar vienu saulainu lauku,” uzskata Ē.Putra. Protams, izdevumos jārēķina arī kombaina iegāde, un šī tehnika gan maksājot dārgi. “Taču ilgtermiņā tas varētu būt izdevīgi. Galvenais jau ir – cik par to maksā!”  piebilda Ē.Putra.

Siltais ūdens būšot lētāks

Stacijas jauda paredzēta 758 kilovatu liela. Kā noskaidrojām “Latvenergo”, kopējā valsts energobilancē tā ir ļoti sīka vienība. Salīdzinājumam – 1000 kilovatu ir viens megavats, un Latvijā uzstādītās spēkstacijās kopumā saražo 2200 megavatus. “Tas ir tāds mazs hesiņš,” vāciešu iecerētās spēkstacijas jaudu raksturoja “Latvenergo” speciālists. Taču lokālām vajadzībām šāda koģenerācijas stacija var būt izdevīga. Uz to norāda arī Dz.Cobele. “Mēs esam vienojušies, ka projekta īstenošanas gadījumā uz skolu tiks izbūvēta siltumtrase un siltais ūdens izmaksās lētāk, nekā sildot to ar gāzi,” skaidroja Dz.Cobele.

Tagad koģenerācijas stacijas būvniecība ir vāciešu un pašu medzenieku rokas. Dz.Cobele uzsver, ka lielas Medzes iedzīvotāju daļas iebildumu gadījumā nekas netiks būvēts. Taču pagaidām nav arī saskatāmi būtiski šķērsļi, kas to liegtu.

Viktors Ulberts,
“Kurzemes Vārds”