“Migrācija – tas nav vilcienu saraksts, kur viss notiek pēc stingri noteikta plāna,” norādīja ornitologs Māris Strazds. Putni vēl aizvien ceļo šurp. Arī baltie stārķi. Svēteļu Latvijā ir vairāk, nekā bija pirms gadiem 15, norāda ornitologs. Pirms trim gadiem saskaitīts, ka to ir 12 tūkstoš pāru. Šis putns ir vien no retajām putnu sugām, kurai ik pa desmit gadiem veic populācijas uzskaiti visā Eiropā.

“Pirmkārt, jau tāpēc, ka viņš ir viegli saskaitāms – dzīvesvieta tepat durvju priekšā,” piebilda M.Strazds. Stārķim patīk uzturēties cilvēku māju tuvumā – laukos un pļavās, kur tie meklē barību – dažādus sīkus dzīvniekus. Arī ligzdu baltie stārķi būvē tiešā cilvēku tuvumā.

Pirmā šāda liela mēroga uzskaite notikusi Vācijā 1934.gadā. Starp citu, šajā zemē baltais stārķis ir nacionālais putns. “No turienes arī nāk ar šo putnu saistītās tradīcijas, piemēram, par bērnu nešanu.”

M.Strazds gan atzīst, ka labāk viņam pazīstama otra Latvijas stārķu suga – melnais stārķis, kas šogad izvēlēts par gada putnu. “Un šie abi viens no otra atšķiras tikpat daudz, kā melnais un baltais cilvēks. Cilvēki ir abi, bet tomēr viņi ir ļoti dažādi.”

Ornitologs vēlreiz atgādina, ka putnu pētnieki gaida ikvienu šā, atšķirībā no sava baltā brāļa, retā lidoņa novērojumu. Drīzumā ar preses starpniecību M.Strazds sola arī Liepājas rajona iedzīvotājus informēt par tām vietām, kur melnais stārķis novērots agrāk. Viņam ir ļoti svarīgi uzzināt, kā laika gaitā ir mainījušās šīs vietas, vai putni tur vēl aizvien mitinās. Cik zināms, 1990.gadu sākumā Liepājas rajonā mituši apmēram 60 pāri melno stārķu. Tiem savukārt patīk mājas ierīkot mežā, nost no cilvēku mītnēm un takām.

Pirmais melnais stārķis Latvijā šogad novērots 11.martā Kazdangas apkaimē. Tas esot arī līdz šim agrākais šī putna pavasara novērojums.

Arī pie citiem putniem šopavasar novērota īpaši agra atgriešanās ligzdošanas vietās. Tā tas bijis ar vakarlēpi, dzeguzi, melno mušķērāju, ormanīti, pupuķi, apkakles strazdu, vēsta mājaslapa www.putni.lv.

Tiesa, ornitologs Mārcis Tīrums pieļauj, ka ne visi šādi novērojumi ir korekti, jo siltās ziemas dēļ, iespējams, ne viens vien putns vispār izvēlējies nedoties prom, bet pārziemot šeit pat Latvijā.

Dina Belta,
“Kurzemes Vārds”

Svēteļi piekārto ģimenes mītni ceļmalā pie Priekules robežas. Šie putni labprāt apmetas tuvu cilvēku mājām. Atšķirībā no sava radinieka baltā stārķa melnais sev mājas ierīko tālu no apdzīvotām vietām.