Kad pirms dažiem gadiem nolemts sakārtot Pižuka dīķi, tad nebūt neesot domāts, ka līdz ar to Vaiņodi apsēdīs neaicināti spārnoti ciemiņi.

Tagad vaiņodnieku iecienītā atpūtas vieta kļuvusi par milzīgas lielo ķīru kolonijas mājvietu, pārliecinājās arī “Kurzemes Vārds”.

Apmēram pirms pieciem gadiem nolemts dīķi labiekārtot, to iztīrot, un iegūto zemi izmantot mākslīgu saliņu uzbēršanai. Bet uzņēmuma “Aizputes ceļinieks” darbinieki, kuri darbus veikuši, jau toreiz brīdinājuši, ka tā neesot prātīga doma, atceras Vaiņodes pašvaldības vadītāja Biruta Strēle. “Viņi teica: nevajag tādas salas taisīt, vieta pārvērtīsies par putnu audzētavu. Un tagad tas ir noticis,” stāsta B. Strēle, kamēr fonā skan ķīru izteiksmīgās ķērkas.

Putni nepārtraukti rosās, pieskatot šās vasaras perējumu un gādājot ēdienu. “Līdz tam šādas kaijas mēs Vaiņodē vispār neredzējām,” piebilst pašvaldības vadītāja. Tagad to ar katru gadu kļūstot aizvien vairāk, un vietējie sākot justies kā pie jūras. Turklāt šie lidoņi iedzīvotājiem sagādājot gana rūpju, jo “noķēzī visu, kas apkārt”. Turklāt ne dīķa apkārtnē vien, bet arī citur pagasta centrā, kur ļaudis, no rīta sētā izejot, vispirms ieraugot vairākus melngalvainos ūdensputnus, kas skatās apkārt pēc kā ēdama.

“Pie mums tagad daudz liepājnieku sanākuši, tādu iebrukumu mēs neviens neparedzējām,” nosmejas arī jaunās Vaiņodes Novada domes deputāts Visvaldis Jansons, ar to domājot, ka putni te atnākuši no Liepājas puses, kur to daudz.

Pēdējā pusgadsimta laikā lielo ķīru skaits Latvijā ir jūtami palielinājies, norāda ornitologi. To ļoti veicinājusi putnu uzvedības maiņa, aizvien biežāk izmantojot cilvēka radītas barošanās iespējas, skaidro ornitologs Jānis Vīksne. Putni iecienījuši staigāšanu aiz arkla, uzlasot virspusē izmestos kukaiņus un kāpurus. Tie iemanījušies savā labā izmantot arī citas cilvēka sagādātas iespējas – atkritumu tvertnes, jebkādu bez pieskatīšanas atstātu ēdmaņu, izgāztuves.

Šādu dzīvnieku pielāgošanos cilvēku dzīvei zinātniskā valodā sauc par sinantropizāciju, un tā ļauj izdzīvot arī ilgstoši nelabvēlīgos laika apstākļos, kad bez šādas cilvēku klātbūtnes dzīvnieki aizietu bojā daudz lielākā skaitā. Arī cilvēka ierīkotas ērtas un plēsējiem grūti pieejamas ligzdošanas vietas – kā Vaiņodes Pižuka dīķis – ķīru populācijai nāk tikai par labu.

Dina Belta,
“Kurzemes Vārds”

Lielie ķīri ir trokšņaini putni, turklāt tiem tīk uzturēties baros. Tādēļ Pižuka dīķī notiekošo var dzirdēt jau pa gabalu.

Lielais ķīris nav jūras putns, tas reti novērojams virs ūdens tālu no krasta.