Otrdiena, 19. marts Jāzeps, Juzefa
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

“Mēs te varam uz ceļa gulēt”. Lietuvas apmeklējumi pavisam apsīkuši

Kopš 15.janvāra obligātajai Covidpass aizpildīšanai, šķērsojot Latvijas robežu, pievienojusies prasība uzrādīt negatīvu Covid-19 testu. Latvijas iedzīvotājiem gan ļauts atgriezties mājās arī kovidpozitīviem, taču pilnīgi visiem iebraucējiem tagad jādodas pašizolācijā.

“Mēs te varam uz ceļa gulēt”. Lietuvas apmeklējumi pavisam apsīkuši
Citos laikos lietuviešu rosība Rucavas centrā būtu manāma arī ziemā, taču tagad automašīnas ar Lietuvas numurzīmēm vietējie vairs nemana. Viņus gan tas neapbēdina – jūtoties drošāk. (Foto: Linda Kilevicva)
21.01.2021 06:00

Linda Kilevica

"Kurzemes Vārds"

Grūti teikt, vai stingrās prasības, vai arī kontrole pierobežā bijusi izšķirošā, tomēr braukāšana uz kaimiņvalsti, liekot lietā dažādas viltības, nu pavisam aprimusi.

Ierauga policiju un dodas atpakaļ

Kādreizējā robežkontroles punktā “Plūdoņi” uz Skodas ceļa vēl novembrī varēja uzņemt filmu “Kā nelegāli, bet droši braukt uz Lietuvu”.

Toreiz izveicīgie vietējie un tikpat uzņēmīgie leiši dāsni dalīja padomus, kā atstāt mājās mobilo tālruni un robežas viņā pusē veikt tikai skaidras naudas darījumus, lai neatstātu digitālas pēdas.

Janvāra sestdienā bija vērojama pilnīgi pretēja aina. Tālāk par Kalētu pagriezienu nedevās neviena vieglā automašīna. Vairāk nekā stundas laikā uz Lietuvu aizbrauca divi transportlīdzekļi – fūre un pienvedējs. Pretējā virzienā – neviens.

Tuvu robežai dzīvojošais Vjačeslavs bija izbraucis ar traktoru kaimiņam ceļu izšķūrēt. “Nē, galīgi te nebrauc,” viņš atbildēja uz jautājumu, kāda tagad satiksme uz Skodu.

Pats Lietuvā neesot bijis kopš ierobežojumiem, kurus ieviesa pavasarī. Nu te braucot tikai kravas auto.

“Ir arī daža laba vieglā mašīna, bet aizbrauc līdz robežstabiņam, un tur kāds radinieks ir pretī.

Viens otram kaut ko padod, kādu paciņu, un brauc atpakaļ. Bieži arī policija stāv, katru dienu ir. Pastāv bišķiņ, tad aizbrauc tur pastāv,” lauksaimnieks parāda Kalētu ceļa virzienā. “Citreiz privātie brauc, ierauga policiju un uzreiz apgriežas.”

Viņaprāt, nemaz tik daudz braucēju nav bijis arī iepriekš. “Kā martā viss sākās, mēs te varējām gulēt uz ceļa. Mierīgi, klusi. Bail no sodiem, ka tie divi tūkstoši jāmaksā, cilvēki ir sabaidīti. Ir gan uzņēmēji, kas brauc, pazīstu tādus no Priekules.”

Agrāk pa šo ceļu bijusi nemitīga smago automašīnu plūsma, bet nu arī tās braucot reti. Dzīve pierobežā esot pavisam apstājusies.

Sienu pļaut būs jābrauc

Protams, agrāk braucieni uz Lietuvu bijuši ierasta lieta. Tur iegādājās visu, kas vajadzīgs lauku tehnikai un zemes darbiem. Skodu te pat saskatīt var, bet līdz Liepājai – 65 kilometri.

“Neviens netic, ka mēs nebraucam, te dzīvodami. Saka – varot taču paskatīties, vai nav policijas, bet lietuvieši neko neteiks. Es nebraucu. Ja nedrīkst, tad ne. Braucam uz Liepāju,” pastāstīja Vjačeslavs.

Nezinot, kā būs vēlāk, kad sāksies lauku darbu sezona, jo zemniekam Lietuvas pusē esot siena pļavas.

“Ja arī neļaus, braukšu strādāt. Es taču uz lauka esmu viens pats ar traktoru, nevienu nesatieku,” viņš norādīja.

Robežšķērsošanas elektroniskā anketa gan mēdzot sagādāt kreņķus. “Es ārzemēs biju, man ir dāņu mobilais telefons, kas te, pierobežā, ķer zonu. Sāka man īsziņas sūtīt – vajag kovidpasi aizpildīt! Es zvanu un skaidroju, ka man ir divas SIM kartes un dāņu karte būs vēl gadu. Nu, neviens nav bijis pārbaudīt,” atzīmē lauksaimnieks.

Arī citādi ar interneta lietošanu te jābūt ļoti uzmanīgam. “Nedod Dievs, pieslēgsies lietuviešiem – rēķins būs liels, jo esi viesabonēšanā. Bērni netīšām bija spēles sākuši kačāt, un pie divsimt eiro viņi apstādināja. To arī samaksājām, bet reāli bijis piecsimt,” pierobežas dzīves specifiku izstāstīja Vjačeslavs.

Noteikti tā arī ir, ka ļoti maz cilvēku šķērso robežu, “Kurzemes Vārdam” apliecināja Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes pārstāve Madara Šeršņova.

“Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes amatpersonas nav konstatējušas nekādus pārkāpumus pierobežā,” viņa paskaidroja.

Drošāk, kad viņu te nav

Uz Klaipēdas šosejas rosība krietni lielāka, galvenokārt brauc kravu pārvadātāji. Taču aiz krustojuma ar Papes un Rucavas centra ceļiem vieglo auto vairs nav.

Pie Lietuvas robežas stāvēja dzīvojamais vagoniņš un divi busiņi. Viens – Valsts robežsardzes, otrs – ar Zemessardzes simboliku uz sāniem.

Piesnigušā ceļa dēļ Latvijas pusē nevarēju apgriezt automašīnu, tāpēc nācās iebraukt dažus metrus kaimiņvalstī un apmest loku. Robežsargs nekādu uzmanību man neveltīja.

Rucavas centrā pie veikala neierasti redzēt tukšu laukumu – nevienas lietuviešu automašīnas. Arī vietējie vien daži.

“Es jau maz eju no mājās laukā, bet lietuviešus tiešām neredz,” pastāstīja rucavnieks Jānis Lībietis.

“Kādreiz bija briesmas – pilns ar viņiem, pat laikā, kad ļoti slimoja tepat, Palangā. Strīpām stāvēja pie veikala un “Ligates”.

Varbūt viņus uz robežas tur ciet vai štrāfē, grūti pateikt. Nav vairs tik riskanti, mēs jūtamies drošāk.”

“Nav, nav, mēs viņus vairs nedzirdam,” izteicās arī Vija. Lietuviešus Rucavā vairs nemanot. Retumis esot vien tie, kas palikuši Papē savos īpašumos arī pa ziemu un uz Lietuvu nemaz nebrauc.

“Vasarā jau gan rucavnieku bija mazāk nekā leišu. Ir drošāk, kad viņu te nav, jo tur tik daudz slimo. Mēs te daudz nemaz neslimojam, nedrīkst jau tā teikt,” noteica sieviete un trīsreiz nospļāvās par kreiso plecu.

Aizbraucot līdz Papei un atpakaļ uz lielo šoseju, bija redzamas tikai Latvijā reģistrētas automašīnas. Vienīgais pamanītais auto ar Lietuvas numurzīmi stāvēja Papē kādas mājas pagalmā zem biezas sniega segas.

Uz jautājumu, vai iebraucēju skaits pašlaik samazinās, Valsts robežsardze nevar precīzi atbildēt, norāda tās pārstāve Kristīne Pētersone. Uz iekšējām robežām nav atjaunota robežkontrole un netiek simtprocentīgi pārbaudītas un uzskaitītas valsts robežu šķērsojošās personas.

“Valsts robežsardze vien veic imigrācijas kontroli uz autoceļiem iekšējo sauszemes robežu tuvumā, izvēles kārtībā pārbauda elektronisko apliecinājuma anketu un no 15. janvāra – arī testa rezultātu esamību Latvijā ieceļojošām personām,” viņa skaidro.

Ik dienu iekšējo sauszemes robežu tuvumā vidēji tiek pārbaudītas no 1000 līdz 2000 Latvijā ieceļojošās personas, taču šāda veida pārbaudes netiek veiktas izceļojošām personām, līdz ar to Valsts robežsardzes rīcībā nav attiecīgu statistikas datu par ieceļojušo cilvēku skaitu.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz