Meža dienas, kas šogad Latvijā notiek 81. reizi, sākušās arī Liepājas rajonā. Pagājušonedēļ eglītes trīs hektāru lielā platībā Piekules pagasta teritorijā stādīja akciju sabiedrības “Latvijas finieris” Liepājas Mežrūpniecības saimniecības darbinieki. Viņiem palīdzēja skolēni no Aizputes pamatskolas un Vaiņodes internātskolas, kā arī Aizputes un Priekules pašvaldību darbinieki un Priekules mežniecības ļaudis.

Tāpat kā tas ir citās jomās, ekonomiskie apstākļi nav pagājuši secen arī mežizstrādes un kokrūpniecības sektoram. Tādēļ, kā pastāstīja akciju sabiedrības “Latvijas finieris” Liepājas Mežrūpniecības saimniecības direktors Juris Otaņķis, ar naudu tagad jārīkojas daudz taupīgāk un arī personāla sastāvs samazinājies par aptuveni 30 līdz 40 procentiem. Tomēr tradīcijas netikšot aizmirstas. Arī Meža dienu rīkošana, kas nodrošina iestrādes nākamajām paaudzēm, uzņēmumā turpinoties jo vērienīgi. Tādēļ pagājušajā piektdienā pakalnā pie Priekules pagasta “Vērpjiem” pussimta meža stādītāju lielo pulku sagaidīja gan jautra mūzika, gan brokastu smalkmaizītes ar bērzu sulām, gan zaļais Meža dienu karogs. “Meža dienām draugu netrūkst,” secināja J. Otaņķis.

Kamēr skolu audzēkņi iesildīja rokas, skaldot malku ugunskuram, salātzaļās vestēs ietērpušies, Stendes stādu audzētavā no labiem sēklaudžiem izauklēto eglīšu stādīšanas konsultanti Jānis un Edvīns sakārtoja darba rīkus. Ir pagājuši tie laiki, kad mežu stādīt talcinieki devās, bruņojušies ar plastmasas spainīšiem un lāpstām. Kaut gan arī tās vēl pilnībā nav atstājušas ierindu, kūdras substrātā audzētos ietvarstādus tagad pārnēsā ērtās un ietilpīgās plecu somās. Bet galvenā loma ir ierādīta īpašas konstrukcijas stādāmajiem stobriem, ar kuriem mazo kociņu saknes daudz precīzāk un ātrāk ir iespējams ievadīt augsnē pāris centimetrus zem tās virskārtas. Pēc tam tik vien atliek, kā ar kāju piespiest saknītēm velēnu.

Šo prasmi apgūt ir iespējams dažās minūtēs, un arī sokas tas daudzkārt naskāk. Tādēļ trīs hektārus lielo izcirtumu ar 6600 eglīšu divgadniecēm talcinieki apstādīja pāris stundās. Sestdien Priekules mežniecībā Meža dienām bija jauks turpinājums, kas sācies ar jaunas ozolā cirstas ceļa zīmes uzstādīšanu un mežaudzes tīrīšanu Vaiņodes pagasta “Ārijās”, kur mežniecības darbinieki īpašuma sakopšanā sniedza palīdzīgu roku gados vecajai Regīnai Bētai.

Kopš “Latvijas finieris” pievērsies mežaudžu un birztalu ierīkošanai, Aizputes pagasta teritorijā izvietotās lauksaimniecībā neizmantojamās zemes aptuveni 400 hektāru lielā platībā esot pilnībā apstādītas. Tādēļ pienācis laiks pievērsties īpašumiem citās vietās. Viena no tādām esot “Vērpjos”, kur bija jāatjauno nesen izcirstā mežaudze, taču vērienīga bērzu birztalu stādīšana notiekot arī Ukmerģes apkārtnē, jo šajā Lietuvas pilsētiņā pirms gada sākusi darboties saplākšņa ražošanas rūpnīca. Resursus ražošanas attīstībai akciju sabiedrība “Latvijas finieris” rodot arī Krievijā.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds” 

Mežrūpniecības saimniecības direktors Juris Otaņķis un konsultants Jānis Kupčs ierāda talciniekiem meža stādīšanas platības.

Priekules mežzinis Leons Ķeružis un vietniece Dace Rele liek lietā kociņu stādāmo stobru.