Postījumi, ko zemnieku saimniecībām nodara meža dzīvnieki, salīdzinot ar pērno rudeni, šogad kļuvuši lielāki. Par to redakciju informēja Kalvenes pagasta pašvaldības lauku attīstības speciāliste Iveta Šķubure. Cenšoties noskaidrot, kāda ir situācija zemnieku saimniecību druvās un tīrumos, nesen viņa veikusi īpašnieku aptauju. Lauku apsaimniekotāji pastāstījuši, ka nespēj atvairīt meža dzīvnieku apciemojumus.

Īpaši mežacūkas un stirnas esot iecienījušas labības laukus, jo saistībā ar lietavām, kas mūspusi piemeklēja septembra pirmajā pusē, druvas joprojām pilnībā nav novāktas. Netiekot smādēti arī ilggadīgo zālāju lauki. Zemnieku saimniecības “Kauliņi 1” saimnieks Kārlis Kalniņš, zemnieku saimniecības “Vītoli” īpašnieks Dainis Jonas, kā arī Sandis Ziabrovskis, kam pieder piemājas saimniecība, un citi kalvenieki viņai stāstījuši, ka zālāju platības tiekot tik stipri izrakņātas, ka tās vairs nav lopbarības iegūšanai  izmantojamas un lauksaimniekiem nākas tērēt līdzekļus, lai tās  pārsētu no jauna. Mežacūkas saplēšot arī piensaimnieku ierīkotos elektriskos ganus.

Arī bebri kļuvuši pārdroši. Tie nākot ārā no meža un apmetoties uz dzīvi meliorācijas grāvjos, kas atrodas valsts īpašumā. Aizdambētās meliorācijas sistēmas vairs nespēj darboties, un ūdens pārpludina prāvas platības, arī lauksaimniekiem piederošās platības.   Lai meža dzīvniekus patramdītu, zemnieki esot noslēguši līgumus ar mednieku kolektīviem, taču tas neko nespējot radikāli mainīt, jo  mežacūkas ierodoties tad, kad mednieku tuvumā nav. Bet bebri esot tik manīgi, ka tos nošaut vispār nav iespējams.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”