Patlaban notiek darbs pie likumdošanas grozījumiem, kas ļautu attīstīt kooperāciju mežsaimniecībā. Līdz šim īpašnieku sadarbošanās šajā nozarē, salīdzinot ar lauksaimniecību, tikusi atstāta novārtā.

Grozījumi “Kooperatīvo sabiedrību likumā”, kuros plānots noteikt mežsaimniecības kooperatīvu definīciju, vakar konceptuāli akceptēti Ministru kabineta komitejā, tie vēl jāizskata valdībā un jāpieņem Saeimā. Par to raksta aģentūra LETA.

Lai kooperācijas ideju attīstītu, meža īpašnieku organizācijas, arī biedrība “Kurzemes meža īpašnieku apvienība”, risina sarunas ar Zemkopības ministriju, stāsta biedrības vadītājs Aigars Grīnbergs. Cerība ir “uz valsts un varbūt arī Eiropas Savienības atbalstu”. Zemkopības ministrijas paspārnē ir gan meži, gan lauki, gan ūdeņi, tāpēc arī kooperācijas lietas nevar nodalīt pa dažādām jomām, uzskata mežsaimnieks.

Tam, kas pats dzīvo laukos pie sava meža un izmanto savu tehniku, kooperācija varbūt ir mazāk svarīga, pieļauj A. Grīnbergs. Taču, viņš uzskata, citādāk ir, ja īpašnieks, piemēram, dzīvo pilsētā un viņam vajag zinošus un profesionālus cilvēkus, kas strādātu mežā.

Skandināvijas valstīs, Somijā un arī Igaunijā, kur kooperācija ir attīstīta, arī nebūt ne visi meža īpašnieki stājas kooperatīvos, A. Grīnbergs piebilst. Taču Latvijā kādā aptaujā secināts, ka apmēram 15 procenti meža īpašnieku pat īsti nezina, kas viņu īpašumos notiek un kas tur būtu jādara. Arī viņiem šāda sadarbība noteikti būtu solis uz attīstību un līdz ar to tas būtu arī solis visas tautsaimniecības attīstības virzienā, uzskata biedrības vadītājs. Jo apvienoti spēki ļautu koksni arī veiksmīgāk pārdot.

Liepājas puses mežu īpašnieki patlaban nav īpaši naski uz sadarbību kooperācijas rosināšanā, atzīst A. Grīnbergs.

Dina Belta,
“Kurzemes Vārds”