Kopš Rucavas kopuzņēmuma “GM Koks” nodibināšanas sākumiem Guntars Vītols un Mārtiņš Meldrājs pievērsušies ne tikai meža izstrādei, bet to arī nemitīgi atjauno. Kaut gan pirms desmit gadiem ierīkoto mežu platības jau raženi sakuplojušas, katru rudeni un pavasari aptuveni simt hektāru lielā platībā tiek stādītas aizvien jaunas mežaudzes. Šopavasar to atjaunošanai uzņēmēji izmanto Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus, kas saņemti, pērn īstenojot vērienīgu un vairāk nekā miljons latu vērtu meža izstrādes un kokapstrādes tehnikas iegādes projektu.

Kamēr Meža dienas vēl projektā

“Šogad meža stādīšana aizsākusies neparasti agri. Atceros, ka pērn ap šo laiku ezeros vēl nebija izkusis ledus,” sacīja Guntars Vītols. Viņš pastāstīja, ka pavisam šajā sezonā uzņēmumā “GM Koks” paredzēts apmežot 70 hektāru. Desmit no tiem apstādīti jau rudenī, un uzņēmējs pārliecinājies, ka kociņi lieliski iesakņojušies. Tagad jāturpina uzņemtie tempi.

 Kaut gan Meža dienu sarīkojumu kalendārs ministrijā vēl nav pat īsti saplānots, kokaudzētavās un izcirtumos tās jau uzsāktas. Un, kā uzskata mežinieki, kavēties nedrīkst ne dienu. Jo zeme strauji žūst, sinoptiķi pavasara otrajā pusē prognozē karsta laika iestāšanos, tādēļ ar nosebošanos iestādītām priedītēm, eglītēm un bērziem varot pietrūkt mitruma. Darbam izcirtumā, kas atrodas Dunikas pagasta dienvidgalā, netālu no robežas ar Lietuvu, mobilizēti ne tikai visi koku gāzēji un citi strādnieki, bet palīgos atsteigušies arī pagasta pamatskolas septīto un astoto klašu skolēni. Divās dienās viņi iestādījuši 12 tūkstošus eglīšu.

Naudu investē zaļajā zeltā

“Jau aptuveni piecus gadus sadarbojamies ar Dunikas skolu. Audzēkņi, kuriem šis darbs sagādā prieku, ir čakli stādītāji un nereti naskumā pārspēj pieaugušos,” priecājās uzņēmējs. Viņš atzina, ka, strādājot koku stādīšanā, bērni arī iepazīst mežu, uzzina par to daudz jauna, bet viens otrs no viņiem tādējādi izvēlas pat savu arodu. Cieša sadarbība mežsaimniekiem izveidojusies arī ar Dunikas mežsargiem, kas saprotot uzņēmēju problēmas un visnotaļ cenšoties tos atbalstīt.

 Koku stādus meža atjaunošanai mežsaimnieki iegādājoties Rudbāržu kokaudzētavā “Grigaļi”. Arī ar tās īpašniekiem sadarbība ilgstot jau daudzus gadus, un tā apmierinot pircējus, jo stādi esot spēcīgi, to kvalitāte un cena atbilst prasībām. Viena trīsgadīga eglīte, piemēram, maksā sešus santīmus. Lai pavasarī nebūtu jākavējas, līgums par stādu iegādi noslēgts jau rudenī. Mārtiņš Meldrājs teica, ka mežaudžu atjaunotāju rīcībā neesot piemērotas augsnes sagatavošanas tehnikas, tādēļ šie darbi uzticēti Ventspils vērienīgajam uzņēmumam “Kursas MRU”, kas savu uzdevumu paveicis jau pērn. Uzņēmēji bija aprēķinājuši, ka šogad mežu atjaunošanāi izlietos vismaz 30 tūkstošus latu. Tā ir liela nauda, kas ieguldīta zaļajā zeltā un atmaksāsies tikai pēc daudziem desmitiem gadu. Tomēr jaunie cilvēki pārliecināti, ka rīkojas pareizi, jo tas ir drošs ieguldījums.

Kaitēkļi nemājo sakoptā mežā

Mežinieki uzskata, ka atšķirībā no rapšiem, kartupeļiem, saulespuķēm, miežiem un citām lauksaimniecības kultūrām, mežs Latvijā aug visur un tādēļ tas arī jāstāda visur, kur vien iespējams. “Mēs pērkam cirsmas arī no tiem īpašniekiem, kas ar meža atjaunošanu aizkavējušies un vairs nevar saņemt atļauju jaunu cirsmu apgūšanai,” pastāstīja Guntars Vītols. Protams, tāda rīcība saistīta ar apgrūtinājuma uzņemšanos. Tomēr viņi to darot, jo saprotot, ka citādi rīkoties nav iespējams. Ar savu piemēru uzņēmēji vēloties parādīt kolēģiem, ka apmežotai zemei ir daudz lielāka vērtība, nekā atmatā pamestai.

Prese ziņo, ka daudzās Latvijas virsmežniecībās savairojušies meža kaitēkļi. Mārtiņš un Guntars nešaubās, ka tās ir aizpērnā gada postošās janvāra vētras sekas. Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze toreiz mudināja visus meža īpašniekus nekavēties un sakārtot vējgāžu skartās platības, lai vēlāk neizraisītos problēmas. Tomēr aicinājums sadzirdēts tikai daļēji. Daudzos rajonos joprojām ir vietas, kas līdz šai dienai nav sagaidījušas kopējus. Tādēļ jau nonākts tik tālu, ka jāizziņo ārkārtas situācija. Rucavas mežsaimnieki apgalvo, ka viņiem piederošajās mežaudzēs, kas izkaisītas pa visu Kurzemi un pat Latviju, kaitēkļu invāzija nav novērota, jo platības, kā pienākas, sakoptas. Guntars Vītols uzskata, ka lētāk ir sakārtot mežus, nekā ciest milzīgus zaudējumus, ko rada mizgrauži un citi kukaiņi.

Viena no lielākajām problēmām, kas satrauc mežu apsaimniekotājus, ir ceļi. To kvalitāte ne vienmēr apmierina. Tāpēc smagākam transportam tos slēdz, un kokmateriālu izvešana kļūst neiespējama. Mārtiņš ar Gundaru tādējādi spiesti ciest zaudējumus, kaut gan kārtīgi maksājot visus ceļu uzturēšanai paredzētos nodokļus. Uzņēmēji apmeklējuši ārzemes, ciemojušies Čehijā, Somijā un citur. Nekur neesot tā, kā pie mums. Pat Igaunijā mežiniekiem jau sen apmaksā akcīzes nodokli par iztērēto dīzeļdegvielu. “Tomēr kopumā es uzskatu, ka likumdošana, kāda pie mums ieviesta mežsaimniecības jomā, ir ļoti saprātīga,” teica Guntars Vītols. Tā vērsta uz to, lai mežus atjaunotu, un tas ir pats galvenais.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

Dunikas skolēni meža stādīšanas naskumā pārspēj pieaugušos.

Gundars Vītols ir apmierināts ar stādījumu kvalitāti.