Trešdiena, 23. jūnijs Līga
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Uzticamas un aktuālas ziņas šajā laikā ir ļoti svarīgas!

Piesakies paziņojumiem un esi informēts par būtiskākajiem notikumiem Liepājā!

Pieteikties

Mūsējie neatbalsta piena liešanu grāvī

Mūsējie neatbalsta piena liešanu grāvī
09.04.2008 17:04

0

Atslēgvārdi

Pēc Cēsu rajona Priekuļos aizvadītās tikšanās ar zemkopības ministru Mārtiņu Rozi neapmierinātību pauduši Limbažu rajona piena ražotāji. Zemnieku sašutums ir tik liels, ka viņi pat izteikuši gatavību vienas dienas izslaukumu neatdot pārstrādei, bet izbarot teļiem vai vienkārši saliet grāvī.

Pieļauj tīšu baumošanu

Aicinājums šādi rīkoties arī citiem piena ganāmpulku īpašniekiem izskanējis Limbažu rajona zemnieku biedrības sēdē, kur prognozēts, ka nākamais slaukuma iepirkuma cenu pazeminājums ir sagaidāms jau 15.aprīlī. Biedrības vadītāja Dzidra Eizenberga izteikusies, ka zemnieki ir gatavi radikāliem soļiem un par to informējuši savas nevalstiskās organizācijas valdi. Tagad limbažnieki apņēmušies izstrādāt rezolūciju, lai Zemkopības ministrijai pieprasītu kompensāciju par iepirkuma cenu radītajiem zaudējumiem. Piena ražotāji vēlas noskaidrot, kā domā kolēģi citos rajonos, un vaicā, vai arī tie ir gatavi solidarizēties ar viņiem.

Priekules pagasta kooperatīvās sabiedrības “Audarmuiža” valdes priekšsēdētājs Andis Eveliņš teica, ka, lai vispusīgi novērtētu situāciju piena ražošanas zemnieku sektorā un spriestu, kā rīkoties turpmāk, šodien kopā pulcējoties arī mūspuses lielāko ganāmpulku īpašnieki. Tomēr viņš šauboties, vai tie piekritīšot pievienoties Limbažu rajona piensaimnieku aicinājumam izliet slaukumu grāvī vai izbarot teļiem. Tas nebūtu pareizi, jo tāda rīcība nākšot tikai par labu pārstrādātājiem, kas jau tagad nezina, kur grūst savu produkciju. Limbažnieki neesot pārdomājuši, ko dara, bet runājuši emociju uzplūdā, tādēļ viņus atbalstīt nez vai esot lietderīgi. “Audarmuižas” vadītājs apšauba arī paziņojumu par tik drīzu iepirkuma cenu nākamo pazemināšanos, jo nekas par to vēl neliecinot. Šādas baumas varētu būt izplatītas apzināti, lai pēc tam lepotos, ka iecerēto cenu pazemināšanu, enerģiski rīkojoties, izdevies atvairīt.

Arī kalētniece Ruta Šekava, kas aprūpē 40 slaucamu govju ganāmpulku un pienu realizē, darbojoties kooperatīvajā sabiedrībā “Dzēse”, atzina, ka pamudinājums izliet slaukumu viņai neesot pieņemams. “Tik traki jau vēl nav. Domāju arī, ka cenu svārstības nav ilgstošas. Gan jau zemnieki sapulcēsies un par turpmāko rīcību vienosies, nestrebjot karstu. Nebūs taču tā, ka pārtiksim no piena pulvera, ko ražo Rietumeiropā,” viņa optimistiski sacīja. Patlaban ar visām piemaksām par Lietuvā realizēto pienu R.Šekava saņemot ap 22 santīmiem par litru.

Rīkoties radikālāk, lai panāktu reālus rezultātus, ir noskaņots Priekules pagasta zemnieku saimniecības “Ašmi” īpašnieks Aivars Ķeris. Viņš Kurzemes piena ražotājus tā rīkoties esot skubinājis jau martā Rudbāržos notikušajā kopsapulcē. Taču šauboties, vai ar piena liešanu grāvī kādu ir iespējams satraukt. Cita lieta, ja zemnieki varētu savstarpēji vienoties un pieprasīt ministra demisiju. Tas jau būtu kaut kas ietekmīgāks, jo līdz šim neizskatoties, ka valdība sarežģītajā situācijā domā piena ražotājiem kaut kā palīdzēt. Amatvīri tikai aizbildinoties un runājot par to, ka pārstrādātāji ir kļūdījušies un nav aprēķinājuši, kāds būs piena produktu patēriņš. Bet tad rodas jautājums, kāpēc par to būtu jācieš ražotājiem. Taču atbildi neviens tā arī nesniedz.

Gatavojas ķerties pie dakšām

Vakar redakcijā pēdējo nedēļu gaitā uzkrājušos sašutumu izpauda Otaņķu pagasta zemnieku saimniecības “Lauri” īpašnieks Ilmārs Ķepals. Viņš teica, ka esot noskaņots ņemt rokās dakšas, lai kopā ar kolēģiem dotos uz galvaspilsētu un prasītu beidzot amatvīriem sākt pildīt savus pienākumus. “Lietussargu revolūciju nesen piedzīvojām, kāpēc tad nevarētu sarīkot dakšu revolūciju?” viņš vaicāja, atšķirot “Latvijas Avīzi” , kurā šonedēļ melns uz balta bija rakstīts, ka Polijā, kas tāpat kā Latvija ir Eiropas Savienības valsts, zemnieki valdībā tiek visnotaļ atbalstīti un par pārdoto pienu tur saņem tādu samaksu, kas atļauj attīstīt ražošanu. “Kāpēc pie mums par pārstrādātāju zaudējumiem, kas rodas no neiztirgotās produkcijas, jācieš zemniekiem?” nerimās I.Ķepals.

Rau, kooperatīvās sabiedrības “Laura” vadītājs Uldis Štoss atsūtījis zemnieku saimniecībai paziņojumu, ka ar 1.aprīli par litru slaukuma maksās 19 santīmu. Zemniekam turklāt no tā būšot jāsedz 1,5 santīmi transporta izdevumiem. “Kā lai turpinu strādāt šādos apstākļos, kad visi pakalpojumi kļuvuši tik dārgi?” vaicāja satrauktais otaņķnieks, piebilstot, ka plāno likvidēt savu ganāmpulku. Sev iztikšanai viņš atstāšot tikai vienu gotiņu, jo neredzot jēgas mocīties un strādāt bez brīvdienām.

“Lauras” saimnieks sūrojās arī par to, ka piena ražošana tiekot nemitīgi uzraudzīta. Pirmdien kontrolieri saimniecību apmeklējuši pat divas reizes, bet rīt ieradīšoties atkal. Tas liek uzdot jautājumus par to, vai pārraugu darbam vairs nav uzticības, cik valstij izmaksā šāda kontrolieru vizināšanās, un vai nebūtu pareizāk, ja šādi tērēto naudu atvēlētu zemniekiem ražošanas attīstībai.

Sapratīs, kad būs ļoti slikti

Vēloties kaut kā ierobežot patvaļu, kas vērojama piena tirgū, Liepājas rajona piensaimnieki vēl apdomā arī Latvijas Piena ražotāju asociācijas gada sanāksmē šīs nedēļas sākumā izskanējušo viedokli par iespēju vērsties Satversmes tiesā, pieprasot, lai valdība pilda Lauksaimniecības likumā ierakstīto nosacījumu par 2,5 procentu liela valsts atbalsta piešķiršanu no budžeta līdzekļiem lauksaimniekiem. Sanāksmē izskanēja lietišķs pamudinājums veidot piena ražotājus vienojošu struktūru, kas varētu nodarboties arī ar pārstrādi un piesaistīt ekspertus prognožu gatavošanai.

Piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības “Dzēse” valdes priekšsēdētājs Māris Petrēvics gan uzskata, ka runas par tiesāšanos ar valsti un neauglīgās deklarācijas pieņemšana ir tukšu salmu kulšana, jo būtībā tā ir vēršanās pašiem pret sevi. Viņš allaž esot atgādinājis, ka beidzot jātiek skaidrībā, ko zemnieki paši darīs, paturot prātā, ka lauksaimniecībai kaut ko reālu var līdzēt tikai kooperēšanās. Vārdos to atzīstot ļoti daudzi, bet, tikko jāstājas pie darbiem, labā apņemšanās kaut kur izčibot. M.Petrēvics teica, ka lauksaimnieki patiesību par sadarbību spējot saprast tikai tad, kad tiem klājas ļoti slikti. Ja jau asociācijas gada sanāksmē par kopēju darbošanos vienošanās neesot panākta, tas nozīmējot, ka vēl nemaz tik traģiska tā situācija nav.

Arī daudzi zemnieki vēl klusībā pie sevis cerot, ka situācija piena tirgū atkal uzlabosies. “Dzēses” vadītājs piederot šim pulkam. Taču, pat neraugoties uz to, kooperēšanās ir svarīga. “Vai tiešām, lai sāktu nopietni rīkoties, ir jāsagaida brīdis, kad piena ražošana būs likvidēta?” viņš retoriski jautāja.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

Zemnieki grasās likvidēt ganāmpulkus. Tādēļ gotiņām neatliek nekas cits, kā mukt projām uz mežu.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz