liepajniekiem.lv
Vīrietis, kurš gan savu vārdu mums atklāt negrib un no fotografēšanās arī izvairās, stāsta, ka mušmires šajā vietā piedāvā ne pirmo reizi.
“Reku, pats varu parādīt…” viņš saka un nokož gabaliņu no punktainās sēnes. “Imunitātei tā ir vajadzīga. Tieši sarkanās mušmires var ēst,” vīrietis pārliecināts.
Pēc tirgotāja teiktā, tās gan nevajagot ēst lielā daudzumā.
“Imunitātei vajadzīgas, bet ne jau daudz – mazs kriksītis dienā. Veci, pieredzējuši cilvēki ir stāstījuši, ka mušmires var ēst.
Jaunībā man to stāstīja,” viņš skaidro.
Vīrietis atsaucas arī uz citu cilvēku pieredzi: “Kaut kāds šoferis arī divas nopirka, parādīja, kā iekožas. Vēl mušmires žāvētas mēdz tirgot. Zviedrijā cena žāvētām ir pamatīga.”
Tomēr galvenais viņa tirgošanās produkts neesot mušmires, bet gailenes. Savulaik viņš tirgojies arī Liepājas Pētertirgū.
“Tur ir liela konkurence – mušmires tur netirgo, bet man jau galvenais ir pārdot tās gailenes.
Tās pērk, palikusi viena burciņa. Tūlīt no mašīnas atnesīšu vēl,” viņš saka, piebilstot, ka ar tirgošanos nodarbojas jau sen.
Arī citviet viņš esot sastapies ar cilvēkiem, kuri mušmires lieto apzināti.
“Es Aizputē spēlēju zolīti. Šajā piektdienā bija Aizputes svētki, spēlējām kārtis un viens tur kaltētas mušmires košļā – nezinu, vai viņam kāds labums no tā,” stāsta vīrietis.
Pats gan uzskata, ka nelielā daudzumā drīkstot lietot arī svaigas sēnes. “Organisms kaut ko tādu prasa. Tā jau es arī baigi neēdu, tikai tā – kādam nodemonstrēt.”
Grobiņnieks mušmirēm piedēvē arī ārīgu ārstniecisku lietojumu.
“Internetā aprakstīts arī, ka šīs sēnes aplej ar stipru alkoholu, tumsā kādu mēnesi patur un
veidojas uzlējums, kuru var izmantot, ja muskuļi vai mugura sāp – var uzliet virsū,”
viņš stāsta.
Pie veikala Vītolu ielā vīrietis tirgojoties jau vairākus gadus. Viņš skaidro, ka savulaik bijis veikala īpašnieka Maigoņa Almaņa šoferis un saņēmis atļauju šeit tirgoties.
Jaunu vietu nācies meklēt, jo iepriekš tirgošanās Pētertirgū beigusies ar policijas iesaistīšanos.
“No Pētertirgus mani aizdzina.
Odzes biju aplējis ar alkoholu un tirgoju arī tādu uzlējumus. Kaut kam tas nepatika un izsauca policiju. Šogad vēl neviena odze nav trāpījusies,” viņš stāsta sīki un smalki aprakstot arī to, ko ar noķerto čūsku dara pirms tās nonākšanas stiprajā alkoholā.
Tirgotāja pārliecība, ka sarkano mušmiri nelielā daudzumā var droši ēst un ka tā stiprina imunitāti, neatbilst mediķu un speciālistu skaidrotajam.
Portāls jau iepriekš rakstījis, ka sarkanā mušmire satur vairākas bioloģiski aktīvas un toksiskas vielas, tostarp ibotēnskābi un muscimolu, kas iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu.
Saindēšanās var izraisīt apreibumu, apziņas traucējumus, sliktu dūšu, sirdsdarbības un elpošanas traucējumus,
bet smagos gadījumos – bezsamaņu, krampjus, delīriju un nepieciešamību pēc mākslīgās elpināšanas.
Īpaši bīstami ir tas, ka nav iespējams noteikt kādu universālu “drošu” svaigas mušmires daudzumu.
Sēnes aug dažādos apstākļos un tajās esošo aktīvo vielu koncentrācija var ievērojami atšķirties. Tādēļ apgalvojums, ka katru dienu var apēst “mazu kriksīti”, nav medicīniski pamatots.
Toksikologs, anesteziologs un reanimatologs Roberts Stašinskis norādījis, ka
mediķi arvien biežāk sastopas ar cilvēkiem, kuri sarkanās mušmires lieto apzināti,
taču speciālisti neapstiprina apgalvojumus par sarkano mušmiru ārstniecisko iedarbību.
R. Stašinskis uzsvēris, ka sarkano un panteru mušmiru ārstnieciskā iedarbība nav medicīniski pierādīta. Dažādi uzlējumi, izvilkumi un smēres nopietnas saslimšanas neārstē, un tos nevar uzskatīt par alternatīvu pierādītai ārstēšanai.
Uzklājot šādu šķidrumu uz ādas, efektu var radīt pats spirts, bet nav pierādījumu, ka mušmires sastāvdaļas ārstētu muskuļu vai muguras sāpes.
Tādēļ tas, ka mušmiru produkti ir nopērkami tirdziņos vai internetā, pats par sevi nenozīmē, ka tie ir droši vai medicīniski atzīti.
Speciālisti aicina nepaļauties uz nostāstiem, citu cilvēku pieredzi vai internetā atrodamām receptēm un sarkanās mušmires uzturā nelietot.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
