Pēc 1. janvāra mainīsies Valsts meža dienesta struktūra. Pie jaunas kārtības būs jāpierod kā dienesta darbiniekiem, tā meža īpašniekiem. Nepilni divi desmiti Dienvidkurzemes virsmežniecības darbinieku darbu zaudēs, saka virsmežzinis Jānis Iesalnieks.

“Mēs nevaram nemainīties, jo divu gadu laikā budžets dienestam ir samazināts no 20 uz astoņiem miljoniem latu,” J. Iesalnieks pamato reorganizācijas nepieciešamību. Pēc tās vairs nebūs mežsargu, bet būs vecākie mežziņi, mežziņi un referenti.

“Mežā strādājošo darbinieku skaits paliks tāds pats, bet, procentuāli rēķinot, tas būs pat lielāks, nekā bija iepriekš,” saka virsmežzinis. Mežziņi tagad uz vietas, mežā, pieņems lēmumus, ko agrāk pieņēma mežniecībās, viņiem būs lielākas pilnvaras nekā tagad. Bet dokumentu kārtošana notiks birojā, kas atradīsies Grobiņā, līdzšinējās Grobiņas mežniecības telpās, tur strādās trīs darbinieki. Biroji atradīsies arī Saldū un Kuldīgā. Referentiem, kas tajos strādās, būs tikai kantora darbs.

Patlaban notiek darbinieku vērtēšana un profesionālie testi, pēc kuriem tiks noteikts, kuri mežinieki turpinās strādāt dienestā un kādos amatos.

Jau tagad zināms, kas Dienvidkurzemē būs vecākie mežziņi. Tādas amata vietas ir sešas un seši pieteikumi arī bijuši, saka J. Iesalnieks. Liepājas pusē amatā jau apstiprināts Andis Ozoliņš, Leons Ķeružis un Andris Zaļkalns. Viņi līdz šim bijuši attiecīgi Nīcas, Priekules un Sakas mežniecību mežziņi. Vecākajiem mežziņiem būs uz pusi mazākas apgaitas nekā pārējiem, jo klāt nāk organizatoriskais darbs, stāsta J. Iesalnieks.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 20. oktobra numurā.