“Latvijā ir zelta fonds,” saka Haralds Reimanis. Otrdienas rītā liesmas nopostīja viņa ģimenes un pensionāru pāra Meirupsku mājas Kazdangā, bet no tuvām un tālām vietām jau saziedots gan apģērbs, gan nauda, gan solīti būvmateriāli.

Visiem, kas palīdzējuši, ugunsnelaimē cietušie vēlas pateikt paldies un cer nākamos Ziemassvētkus atkal sagaidīt savās mājās.

“Tā ir mistika,” Haralds teic, sākot stāstīt, kā viss noticis. Otrdienas rītā ap pulksten sešiem pamodies, jo vajadzējis vest jaunāko dēlu – 18 gadu veco Edgaru – uz operāciju Rīgā. Pamanījis, ka pēkšņi nav elektrības. Uzkāpis apskatīt drošinātājus otrajā stāvā, bet viss bijis kārtībā. Nav bijis arī ne degšanas pazīmju, ne smakas. Nokāpis atkal lejā un gatavojies braucienam. Ap pulksten septiņiem augšā izdzirdējis tādu kā durvju virināšanu, kā soļus. Uzkāpis vēlreiz, un mājas galā pie elektrības skaitītājiem pamanījis liesmas. Dīvainā skaņa bijis degšanas radīts troksnis. Vīrietis spriež, ka sākuši liesmot jau savu laiku nokalpojušie elektrības vadi. “Tie vienīgie vēl nebija nomainīti,” Haralds nopūšas.

Īpašums nav bijis apdrošināts, un Haralda meita Antra ir apņēmības pilna pēc ēkas atjaunošanas to noteikti izdarīt. “Pēc kara jau visi gudri. Visiem liekas, ar mums jau tāda nelaime nenotiks,” viņa nosaka.

Galvenais būtu atjaunot mājas jumtu, saka Kazdangas Liepu gatves 12. nama iemītnieki. Tā kā ziemā to nevar darīt, pēc krāsmatu novākšanas to noklās ar plēvi, lai nebojātos iekštelpas.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 15. decembra numurā.

#kvards-20121215-06#