Naudu ceļiem ar vienu roku dod, ar otru atņem
0
Piecas Liepājas rajona pašvaldības var pretendēt uz finansējumu pašvaldības ceļu un ielu būvniecībai un rekonstrukcijai no valsts cukura rūpniecības restrukturizācijas programmas. Taču, izrādās, šī lieta slēpj sevī zemūdens akmeņus, kas, piemēram, Durbes Novada domei likuši domāt par iespēju atteikties no šī finansējuma. Gramzdenieki tā jau izdarījuši.
Rekonstrukcija nav nepieciešama
Finansējums no Eiropas Savienības un valsts pienākas tām pašvaldībām, kurās līdz ar cukurfabriku darbības apstāšanos beigusies cukurbiešu audzēšana. Tas jāizlieto to ceļu rekonstrukcijai, pa kuriem, izmantojot lieljaudas transportu, saknes tika nogādātas uz cukurfabrikām. Tādā veidā lauku ceļi stipri cieta.
Naudas apgūšanas kārtība: pašvaldībai jāizstrādā tehniskie projekti, jāņem kredīts, jāpaveic darbi un pēc tam jāgaida restrukturizācijas programmas pārstāvju pārbaudes un lēmums par izlietotās naudas atmaksāšanu.
Liepājas rajonā līdzekļi šim nolūkam atvēlēti Durbes novadam, Dunikai, Gramzdai, Vaiņodei un Priekules pagastam. Visām pašvaldībām kopā šī summa ir vairāk nekā 100 tūkstoši latu.
“Nosacījumos ir ļoti strikti norādīts, ka nauda izlietojama tikai būvniecībai un rekonstrukcijai,” uzsver Durbes Novada domes attīstības speciāliste Evija Kopštāle. Taču rekonstrukcija nozīmē ceļa pamatnes un citu konstrukciju nomaiņu, bet tas novada grants seguma ceļiem nemaz nav nepieciešams, tā būtu nesaimnieciska naudas izlietošana, uzskata E.Kopštāle.
Aplēsts, ka par 63 tūkstošiem latu, kas novadam pienāktos, būtu iespējams rekonstruēt pusotru kilometru ceļa. Bet periodiskās uzturēšanas darbus, tas ir, grāvju tīrīšanu, seguma labošanu un tamlīdzīgas lietas, kas ceļiem un līdz ar to ļaudīm dotu daudz vairāk labuma, par šo naudu varētu veikt vismaz septiņu kilometru garumā.
Nav vajadzīga vēl viena cilpa kaklā
Durbes Novada domes deputāti uzsākuši saraksti ar Zemkopības ministriju, cerot mainīt naudas piešķiršanas uzstādījumus. “Jo savādāk mums nāktos izstrādāt tehnisko projektu, ņemt kredītu un galu galā noārdīt ceļu, kuram būtu nepieciešams tikai salabot virskārtu,” sacīja E.Kopštāle. Deputāti aicinājuši ministrijas pārstāvjus ierasties Novada domē, lai jautājumu apspriestu.
Iespējams, šāda situācija radusies ministrijas ierēdņu situācijas neizpratnes dēļ, pieļauj attīstības speciāliste, kura ilgstoši strādājusi ar dažādiem projektiem un līdzekļu piesaisti tiem. Jo līdz šim Eiropas Savienības struktūrfondu naudu bijis iespējams izmantot arī remontdarbiem, ne tikai rekonstrukcijai.
“Ja būtu atļauts naudu pašvaldībām izmantot pēc to ieskatiem, tas būtu liels atspaids,” atzīst Gramzdas pagasta padomes priekšsēdētājs Augustins Eidejus. “Bet tagad ir ne šā, ne tā. Maksāsim bankai procentus, un, kas zina, pēc entajām pārbaudēm varbūt vēl nolems mums nemaz naudu neatmaksāt. Nevajag mums vēl vienu cilpu kaklā.”
Gramzdeniekiem programmas ietvaros bija atvēlēti 54 tūkstoši latu. Vēl pirms pieņemt lēmumu par atteikšanos no finansējuma pagasta padome bija vienojusies ar Priekules pagasta pašvaldību, ka tā atdos Gramzdai sev pienākošos astoņus tūkstošus latu. Dunika savu salīdzinoši nelielo naudas daļu atvēlēja Durbes novadam.
Ja ministrijas pārstāvji uz Durbi brauks, protams, arī mēs piedalīsimies sarunās, sacīja A.Eidejus, piebilstot gan, ka ne uz ko lielu šajā sakarībā vairs necer.
Uzziņai
– Latvijā ir 34 pagasti, kuros tika audzētas cukurbietes, – tie var saņemt līdzekļus ceļu rekonstrukcijai.
– Liepājā un Jelgavā, kur ražoja cukuru, tiks veikti vairāki pasākumi, lai sakārtotu apkārtējo vidi.
– Pagastiem paredzētais finansējums ir 3,4 miljoni latu, no tiem 25 procenti – valsts līdzfinansējums.
– Liepājas rajonā vislielākās cukurbiešu platības bija Durbes novadā un Gramzdas pagastā – attiecīgi 172 un 161 hektārs.
Dina Belta,
“Kurzemes Vārds”