Lauksaimniecības politika ir kompromisu māksla, tādēļ nav iespējams solīt pildīt visas Latvijas zemnieku prasības. Tā trešdien, tiekoties ar lauksaimniekiem Rīgā, norādīja EK Lauksaimniecības politikas ģenerāldirektorāta pārstāvis Villijs Šulcs-Grēve.

Jau rakstīts, ka trešdien tika prezentēts ES lauksaimniecības reformas piedāvājums, kas tālāk tiks skatīts Eiropas Parlamentā.

“Mēs saprotam Latvijas lielo problēmu par tiešmaksājumiem, tomēr jāraugās arī uz citām dalībvalstīm, uz viņu situāciju. Jārēķinās, ka Latvijai pieejami arī citi atbalsti, kuri līdzsvaro situāciju,” aģentūra LETA citē V. Šulcu-Grēvi.

Reaģējot uz trešdien Briselē notikušo, vakar lauksaimnieku sabiedrisko organizāciju pārstāvji izplatīja paziņojumu, kurā norādīts: “Situācijas uzlabošana ir iespējama tikai pie nosacījuma, ja turpmākās aktivitātes būs koordinētas gan katras Baltijas valsts amatpersonu starpā, gan starp Baltijas valstu premjeriem, gan Eiropas komisāriem un parlamentāriešiem.” Protesta akciju rīkotāji – Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes pārstāvis Agris Faulbaums un Zemnieku saeimas pārstāvis Mārtiņš Trons norāda, ka, “katram darbojoties savās šaurās interesēs, ieguvējs nav neviens”.

LOSP vadošā eksperte Ginta Jakobsone paziņojumā presei norāda, ka ierēdņa runa bijusi pārāk formāla un EK piedāvājums joprojām nerisina Baltijas lauksaimnieku prasības. “Mēs prasām vienlīdzīgus maksājumus vismaz 90 procentu apmērā no ES vidējās tiešo maksājumu likmes par hektāru un jau ar 2014. gadu.” Diskusiju laikā īpašais vēstnieks uzsvēris, ka EK piedāvājumā Latvijai ir dotas zināmas priekšrocības, piemēram, Latvijai ir izvēle no lauku attīstības finansējuma pārdalīt par labu tiešajiem maksājumiem, vai arī – tiešo maksājumu finansējums palielināsies jau no 2017. gada. “Tomēr uzskatu, ka netiek uzklausītas mūsu prasības pietiekami nopietni un EK piedāvājums nav godīgs,” norāda G. Jakobsone.

“Kurzemes Vārds”