Ne lācis, ne vilks: kurš patiesībā posta dravas Kurzemē?
Vērgalē, bišu dravā, kas pieder Liānai Limorai, šogad uzdarbojies neaicināts viesis. Dzīvnieks izpostījis piecus stropus, un saimniece aicināja palīgā medniekus, lai noskaidrotu, kas iznīcina viņas saimes.
Agrita Maniņa
"Kurzemes Vārds"
“Nezvērs izdarījis diezgan lielus postījumus – ziemā izēda trīs stropus, pavasarī divus,” stāsta L. Limora, kam palikušas deviņas bišu saimes neskartajos stropos.
Viņa negana bites mežā, kur visapkārt mīt dzīvnieki, bet dravu ierīkojusi vietā, kur apkārt ir pārsvarā lauksaimniecības zemes, klajums, vietumis krūmi, turpat arī ganās govis.
Taču postītājs, reiz uzgājis bites, pie tām atgriežas vēl un vēl, stropos izgraužot caurumus, tos izplēšot un izēdot saimes.
“Man drava ir kopš 2016. gada, un agrāk tikai zīlītes ziemā nedaudz papostīja stropus, neradot lielus zaudējumus.
Zvērs uzdarbojās pagājušajā gadā un arī aizpagājušajā, bet tad sekas nebija tik postošas kā šogad,”
atceras biteniece.
Viņa aicināja atsaukties Vērgales medniekus, lai palīdz noskaidrot, kas tas ir par dzīvnieku.
Pašai bija minējumi, ka varētu būt āpsis vai arī caunām, āpšiem, seskiem radniecīgais plēsējs tinis, ko Latvijā gan uzskata par izzudušu.
Mednieks, apskatot stropa postījumus un ziemā nofotografētās zvēra pēdas, pateicis, ka noziedznieks ir āpsis.
Šobrīd šim dravas iznīcinātājam neko nevar padarīt, jo āpšus drīkst medīt no 1. augusta līdz 31. decembrim.
“Kurzemes Vārds” jautāja biteniekam Gatim Graudužim – kuri meža iemītnieki visvairāk kāro stropu saturu un apdraud bites?
Viņš paskaidro: “Mūsu pusē, par laimi, lācis nav galvenais postītājs, kas varētu visu pamatīgi izārdīt. Te vairāk sastopamas caunas un dažādi putni – dzilnas kaļ stropos caurumus, bet ziemā tur lido arī zīlītes.
Bungā pa stropu un vilina bites ārā, traucējot tām mierīgi ziemot. Bites izlien, un putni tās apēd.
Tomēr kopumā kaitējums nav tik liels, ne tādos apmēros, lai katru gadu dravas masveidā samazinātos. Biežākas problēmas rada dažādas slimības un nepiemērota barība.”
Par savu dravu G. Graudužis teic, ka šogad tajā nopietnu postījumu nav bijis. Kā jau katru gadu – zīlītes ēdušas bites, bet to dēļ saimes bojā nav aizgājušas.
“Toties meža skudras gan var būt bīstamas.
Ja tuvumā ir liels pūznis, tās spēj diezgan ātri nobeigt saimi. Skudras uzklūp un nes ārā perus – jaunos dējumus. Arī man pašam šad tad ir gadījies, ka tā notiek.”
Vai lācim garšo medus, kā raksta pasakās un daiļliteratūrā? “Medus garšo, taču vēl vairāk tas iekāro perus, jo tie ir bagāti ar olbaltumvielām,” saka G. Graudužis.