Iedzīvotāju sapulci Rucavas novada kultūras namā pašvaldības vadītājs Jānis Veits sāka ar apsolījumu, ka Rucavas un Sikšņu pamatskolas nelikvidēs tikmēr, kamēr vien varēs tās uzturēt. Uz sapulci atnāca maz cilvēku, ap 40, un jautājumu deputātiem un dažādu dienestu vadītājiem nebija daudz. Visvairāk emociju raisīja jautājums par bērniem, kas skraida un trokšņo kultūras pasākumu laikā.

Uzrunā J. Veits sacīja, ka vēlmes novadā esot tik lielas, ka visam naudas nepietiek: “Tad mēs to meklējam papildu finansējuma avotos – projektos. Tas ir izdevīgi, jo 90% mēs pieliekam tikai 10% sava finansējuma. Piemēram, projektējam bērnu rotaļu laukumu, uztaisām tāmi, veicam iepirkumu. Bet, tikko sākas būvniecība, tā šī pirmā summa tiek pārsniegta divas, trīs un pat četras reizes. Tad vairs nav 90 pret 10, bet 70 pret 30 procentiem. Šis absurds ir visā Latvijā.” Tā kā visiem vienlaikus ir pieejams ES finansējums, būvniekiem parādās ļoti liels piedāvājums. “Viņi uzspiež tās cenas. Būvniekiem labi, bet pasūtītāji, pašvaldības par to naudiņu var mazāk uzbūvēt, nekā sākumā bija paredzēts,” pašvaldības sarežģījumus iedzīvotājiem skaidroja tās vadītājs. 2018. gadā Rucavas novadā ir 16 aktīvi projekti ar ES fondu, valsts un pašvaldības finansējumu, pastāstīja Attīstības nodaļas vadītāja Raimonda Ābelīte.

“Esam fokusējušies uz ceļu darbiem,” teica pašvaldības izpilddirektors Edgars Bertrams. Gandrīz 6000 kubikmetru grants izlietota novada ceļu uzlabošanai. Komunālajai pārvaldei iegādāta rotējošā birste, lai varētu slaucīt asfaltētās ielas un tiltus. “Pirmo reizi pamēģinājām virsmas apstrādi uz ceļa, skatīsimies, kā uzvedas līdz nākamajam gadam. Varbūt arī turpmāk varēs veikt virsmu apstrādi, jo asfaltētās ielas drūp ārā. Iespējams, šī būtu metode, kas ļaus tās saglabāt ilgtermiņā,” stāstīja izpilddirektors.

Jau četrus mēnešus Sociālā dienesta vadītājas amatā ir Daiga Grenovska. Viņa informēja par trim aktuāliem projektiem. Jauniešiem līdz 29 gadu vecumam, kuri nemācās, nestrādā un nav reģistrēti bezdarbniekos, pagarināts projekts “Proti un dari”. “Mums noteikti atrastos šādi cilvēki, ko iesaistīt. Ir vajadzīgi mentors un vadītājs, tāpēc es un jauniešu centra vadītāja Agnese Volmane mācīsimies, lai varētu šo projektu realizēt,” teica D. Grenovska. Deinstitucionalizācijas projektā izstrādāti rehabilitācijas plāni 11 personām ar garīgās attīstības traucējumiem. 

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 27. septembra numurā.

#kvards-20180927-06#