Nīcas novada dome ārkārtas sēdē 29. janvārī atkal ķērās pie savu iepriekšējo lēmumu atcelšanas par Grīnvaltu ciema “Pilskalnu” teritorijas lokālplānojumu. Tas tika atcelts, un vietā tika lemts par teritorijas plānojuma grozījumiem. Stāsts par Grīnvaltu ciema robežu iespējamo mainīšanu sākās pagājušā gada vasarā. Tā pamatā ir SIA “Tonus Elast” iesniegums domei ar lūgumu atdalīties no ciema, lai uzņēmums neciestu finansiālus zaudējumus adreses mainīšanas dēļ.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Dace Mihņenoka pērnā gada septembrī bija uzaicināta uz domes sēdi, kurā izskaidroja deputātiem, ka novēloti pamanījuši, ka saskaņā ar jauno teritorijas plānojumu mainījusies viņu adrese – tajā iekļauts Grīnvaltu ciems. Lai nebūtu jāpārreģistrē visas preču zīmes un jāmaina iepakojums, kas prasītu vairākus simtus tūkstošu eiro izdevumus, SIA “Tonus Elast” lūdza izslēgt to no ciema teritorijas. Nīcas novada dome atcēla savus augusta sēdes lēmumus un nolēma, ka uzņēmumam pašam ir jāsagatavo lokālplānojuma priekšlikumi.

Kāpēc tagad atkal bija jāgroza domes lēmums, “Kurzemes Vārdam” paskaidroja pašvaldības vadītājs Agris Petermanis (“Nīcas novada attīstībai”): “Tāpēc, ka, labā pārliecībā gatavojot lēmuma projektu, trīs Latvijas pašvaldības 2017. gada vasarā pieņēma vienādus lēmumus – mainīt ciemu robežas ar lokālplānojumu. Saldus novads, Mārupes novads un Nīcas novads. Nu, nevar trīs pašvaldības vienādi kļūdīties, lasot likumu! Bet tajā brīdī, kad izstrādātājs bija sācis lokālplānojumu, līdz mums nonāca ziņa, ka Mārupe jau iesniegusi dokumentus VARAM saskaņošanai. Ministrija nointerpretēja pa savam, pateica nē – ciema robežas nedrīkst mainīt ar lokālplānojumu. Tās drīkst mainīt tikai ar teritorijas plānojuma grozījumiem. Es kolēģiem atvainojos. Jo lēmuma projekts tika gatavots pēc tā, kāda bija mūsu izpratne.”

“Jau no paša sākuma šis mūsu priekšsēdētāja uzsāktais pasākums bija lemts neveiksmei,” domes sēdē sacīja Turaids Šēfers (“Doma. Daba. Darbs”). “Manuprāt, lēmums joprojām ir nepārdomāts un sasteigts. Aicinu kolēģus padomāt, ko mēs visi kopā darām, jo šis jau būs ceturtais lēmums, par kuru domes priekšsēdētājs mūs aicina balsot.” Deputāts arī vēlējās zināt, vai A. Petermanis var garantēt, ka pašvaldībai šī lēmuma dēļ nebūs nekādu papildu izmaksu. Priekšsēdētājs paskaidroja, ka teritorijas plānojuma grozījumus finansē pasūtītājs, tas ir, SIA “Tonus Elast”. Tas sedz arī sabiedriskās apspriešanas izdevumus. “Iespējamās izmaksas, ko es redzu, ir Grīnvaltu ciema kartes nomaiņa un teritorijas plānojuma saistošo noteikumu izdruka divos eksemplāros.”

Renārs Latvens (“Vienotība”) ieteica līgumā ar “Tonus Elast” iekļaut punktu, ka visas izmaksas, kas varētu rasties, apmaksās teritorijas plānojuma grozījumu izstrādātājs. Bet Laura Pakule-Krūče ierosināja papildināt šī paša lēmuma 4. punktu, ka izstrādātājs apmaksā visus saistītos izdevumus, kas var rasties pašvaldībai. Ieteikums tika iekļauts lēmumā.

A. Petermanis pēc sēdes atzīmēja, ka opozīcijas deputāti ir atraduši iemeslu nokritizēt lēmumprojektu: “Paldies par kritiku, bet tā ir objektīva patiesība, ka lēmumus pieņem un atceļ deviņi deputāti, kuru rīcībā bija visa informācija.” Jautāts, kas pēc būtības tagad mainās, priekšsēdētājs skaidroja, ka teritorijas plānojuma grozīšana būs “mazlietiņ cita procedūra, garāka, palielināsies institūciju skaits, ar ko jāsaskaņo”.

Jāpiebilst, ka “Kurzemes Vārda” rakstā “Mērnieku laiki Grīnvaltos” 2017. gada 27. septembrī VARAM pārstāve skaidroja ministrijas pozīciju jautājumā par ciemu robežu grozīšanu: “Ciema statusu un arī robežas apstiprina pašvaldības dome, pamatojoties tieši uz vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu, līdz ar to ciema robežu izmaiņa ir saistīta ar teritorijas plānojumu.”