Kad visām mājiņām jau garām paiets, brienot pa zāli un apejot drupu kaudzes bijušajā Paplakas garnizonā, acu priekšā pēkšņi iznirst pavisam negaidīta un apvidū neiederīga celtne. Pieejot tuvāk, redzams – patiešām te slejas kaut kas ar pretenzijām uz līdzību pilsdrupām! Tikai pirmajā acu uzmetienā nevar īsti saprast, vai kičīgo starpstāvokli starp pabeigto un nepabeigto, būvētu no seniem laukakmeņiem, padomju laika ķieģeļiem un armatūras stieņiem, domāts arī kādreiz pabeigt, vai tās tiešām ir drupas vien.

Pa galvenajiem vārtiem ieejot, paveras skats uz mūriem, kas apjož zālienu un prāvus bērzus, uz sargtorņiem un pat slēptu izeju caur pagrabstāvu nokalnītē. Bet tā ka nebūtu dzirdēts ne par pilskalnu, ne šāda veida tūrisma objektiem šajā pusē.

Mīklas atrisinājumu uzzinājām kādā no tuvējām sētām. Izrādās, šis arhitektūras piemineklis te stāv kopš padomju armijas laikiem, tas kādreiz bijis bērnu rotaļu laukums. Tātad ne tikai kariņu vien tolaik spēlēja armijnieku bērni.

“Kurzemes Vārds”