Kaut gan nēģus, tāpat kā tas notika pērn un aizpērn, arī šoruden Sakas upē zvejo četras pāvilostnieku grupas, kurās apvienojušies zvejnieki, kas iegādājušies licences, gūtie lomi nav nekādi lielie.

Pieredzējušais zvejas veterāns Arnolds Apens pastāstīja, ka līdz šim uz murdu vairāk par simt kilogramiem nēģu neesot iznācis.

Viņš sprieda, ka zvejas neveiksmēm, kas no gada gadā kļūstot jūtamākas, ir vairāki iemesli. Viens no tiem – ļoti zemais ūdens līmenis. “Šoruden bieži pūš zemes vējš, tādēļ līmenis ir ne tikai zems, bet straumi piepilda arī stagari un medūzas. Kad tās lielā skaitā sanāk upē no jūras, nēģi tur izvairās rādīties. Arī iedzīvotāju pirktspēja ir zema, bet par santīmiem vien sūri grūti savaņģotos lomus arī atdot negribas,” zvejnieks pasūrojās. Viņš pauda aizdomas, ka upe turklāt varot būt piesārņota ar cūku vircu no Apriķiem.

Lai zvejošanas apstākļi katrai zvejnieku komandai būtu līdzvērtīgi, katru piektdienu tās apmainās ar zvejas vietām. Tad murdi pie viena tiek atbrīvoti no lapām un drazas. Aizvadītajā nedēļā pirmajā rindā bija Arnolda vadīto vīru zvejas rīki, bet vakar tur murdus izvietoja Vairis Vaskups un Jānis Petermanis ar saviem partneriem. Arī viņi nebija apmierināti ar guvumu, tādēļ teica, ka zvejniekiem atliekot dzīvot ar cerībām, ka veiksme tomēr kaut kad uzsmaidīs. Noteikumi atļaujot nēģus zvejot līdz nākamā gada 1. februārim, un šis laiks tikšot pilnībā izmantots. “Ja lomi kļūs prāvāki, tad pamēģināšu nēģus arī žāvēt, jo kūpinātavas jaudas to atļauj darīt,” teica J. Petermanis.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

Zvejas veterāns Arnolds Apens (priekšplānā) uzskata, ka nēģu lomu pieticībā vainojami vairāki apstākļi.