Līdz 22. novembrim saimniecības, kas līdz šim nav izbūvējušas kūtsmēslu krātuves, aicinātas iesniegt projektu Lauku atbalsta dienestā, lai pretendētu uz Eiropas Savienības fondu atbalstu. Šādam mērķim atbalsts tiks piešķirts pēdējo reizi.

Zemkopības ministrija (ZM) atgādina, ka no 2019. gada janvāra visās saimniecībās, kurās ir desmit un vairāk govju vai piecas un vairāk govju vides jutīgajās teritorijās, ir jābūt izbūvētām kūtsmēslu krātuvēm. Lauku atbalsta dienesta (LAD) Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Kristīne Ilgaža uzsver, ka kūtsmēslu krātuves ir jāizbūvē, lai saimniekošana atbilstu vides prasībām: ”Atbalsta pasākumā ”Ieguldījumi materiālajos aktīvos” ir palielināta atbalsta intensitāte. Tas nozīmē, ka zemnieki var saņemt lielāku finansējumu no fondu naudas. Atlasē papildu punktus piešķirs tieši šiem projektiem, tāpēc svarīgi, lai zemnieki izmanto šo iespēju.”

Saimniecības, kam vides prasībām atbilstošu mēslu krātuvju nebūs, pēc 2019. gada nevarēs pretendēt uz Eiropas atbalstu investīciju programmās. ”Šis ir viens no būtiskākajiem iemesliem, kāpēc jāizmanto iespēja atbalsta saņemšanai. Svarīgs aspekts ir arī tas, ka jāsaimnieko videi draudzīgi, nepiesārņojot to,” atgādina K. Ilgaža. Zemnieku ievērībai LAD ir sagatavojis materiālu, kurā skaidrots, cik liela mēslu krātuve nepieciešama, ņemot vērā, cik dzīvnieku ir konkrētajā saimniecībā, informācija pieejama dienesta mājas lapā..

LAD rīcībā nav datu, kas precīzi parādītu, cik saimniecībās ir vai nav kūtsmēslu krātuves, bet pēc Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra rīcībā esošiem datiem, šobrīd valstī kopumā aptuveni 30% saimniecību nav atbilstošu kūtsmēslu krātuvju. K. Ilgaža piebilst, ka līdz šim novērotas dažādas situācijas – daļa zemnieki atbalstu kūtsmēslu krātuvju būvniecībai saņēmuši investīciju pasākumu ietvaros, bet daļa krātuves būvējuši par saviem līdzekļiem, atbalstu neprasot.