Ziemas mēnešos maluzvejniecība neiet mazumā, tā tikai piemērojas apstākļiem. Ja ledus ir nedrošs, likumpārkāpēji izmanto tīklus vai arī makšķerējot pielieto vairāk āķu, nekā ir atļauts. Bet, tiklīdz ledus kļūst biezāks, sākas ūdu izmantošanas laiks. Tāpēc zivju aizsardzības inspektoriem arī šajā gadalaikā darba netrūkst, un nelikumīgo zvejas rīku kaudze pēc katras ūdenstilpju pārbaudes aug augumā.

Darbojas ar kopā sasietiem tīkliem

Iekšējo ūdeņu kontroles Liepājas sektora vadītājs Ģirts Liepiņš stāsta, ka decembrī maluzvejniekus darboties neesot traucējis pat nejaukais slapjdraņķis, kas turpinājās vairākas nedēļas. Reidā, kas 11.decembrī sarīkots Liepājas ezerā, atrasti trīs tīkli. Tie visi bijuši sasieti vienā jedā un aizšķērsojuši Pērkones kanālu ar tādu aprēķinu, lai tajos sapinas lielās un mazākās zivis, kas migrē uz ziemošanas vietām. Taču ar to vien likumpārkāpējiem nav pieticis. Tajā pašā dienā vēl divi tīkli atrasti ūdenī netālu no laivu kooperatīva “Kaija”, bet viens – pie kooperatīva “Amata 10”. Tie visi bijuši pilni ar zivīm, un inspektoriem nācies vairākas stundas strādāt, kamēr tās izdevies izņemt no gūsta un ielaist atpakaļ ezerā.

Kaut gan maluzvejnieki todien cietuši jūtamus zaudējumus, tas viņus nav traucējis savu noziedzīgo darbību turpināt. Jau dienu vēlāk trīs kopā sasieti tīkli, kas stiepušies no viena meldru pudura līdz otram, atrasti ezera vidusdaļā iepretim Vaiņodes ielai Liepājā. Par to inspektoriem ziņojuši spiningotāji. Viņi palīdzējuši nelikumīgi ielikto zvejas rīku arī izņemt.

Zvejas rīki bez īpašniekiem

Bet janvāris sācies ar salaku makšķerēšanas bumu. Apbrīnojamu aktivitāti tajā apliecinājuši ciemiņi no Lietuvas, kuri bieži vien darbojušies bez makšķernieku kartes un ar vairāk nekā trim āķiem uz vienas makšķeres. Jau 2.janvārī šajā sakarībā četri no viņiem administratīvi sodīti. Pēc pusotras nedēļas līdzīgs liktenis piemeklējis vēl četrus lietuviešus. Bet janvāra beigās, kad reidā iesaistījušies arī policijas darbinieki, robežsargi un Jūras spēku pārstāvji, pie atbildības saukta vesela virkne kaimiņzemes pavalstnieku, bet vienu Lietuvas makšķernieku aizturēt izdevies pie Papes ezera. Pavisam ūdenstilpē netālu no putnu novērošanas torņa atrastas un izņemtas 14 ūdas. Taču noteikumu pārkāpumos pieķertais par savām atzinis tikai četras. Tas, protams, likumpārkāpēju nav paglābis no pienācīga soda.

Inspektori pastāstīja, ka stintu makšķerniekus no Lietuvas uz mūsu pusi braukt pamudinot tas, ka salakām kaimiņvalstī esot liels pieprasījums un Mažeiķos tās varot pārdot pat par septiņiem latiem kilogramā. Turklāt to zvejošana Klaipēdas apkārtnē un Kuršu jomas piekrastē sanākot dārga, jo jāiegādājas dažādas atļaujas un ar prāmi jāšķērso līcis.

 Lietderīgs izrādījies arī inspektoru garais pārbrauciens 12.janvārī uz Vaiņodi, Nīgrandi, Ezeri un Pampāļiem. Tā gaitā izņemtas pavisam 28 dažādas konstrukcijas ūdas. Dienu vēlāk, apmeklējot Bunkas pagasta dzirnavu ezeru, atsavinātas 16 ūdas. Uz ledus atradušies daudzi makšķernieki, taču viņi kategoriski nolieguši savu saistību ar nelikumīgajiem zvejas rīkiem. Līdzīga situācija atkārtojusies 17.janvārī Kalšu ezeriņā Vaiņodes pusē, kur atrastas 24 ūdas. Arī tur uz ledus bijis daudz makšķernieku, kas tāpat teikuši, ka neko nezinot. Ģ.Liepiņš gan tam negrib ticēt. Viņaprāt, ūdas Bunkā un Kalšu ezerā bijušas līdzīgas un divi no vīriem, kas makšķerējuši, sastapti gan vienā, gan otrā vietā. Tāpēc aizdomas krītot uz konkrētu cilvēku, taču, kamēr pie rokas nav pieķerts, vainot viņu neesot iespējams. “Bet gan jau laiks visu noliks savās vietās,” sprieda inspektors.

Kas vainīgs, tas bailīgs

Interesants gadījums pieredzēts 20.janvārī, kad inspektori devušies Saldus virzienā un nolēmuši aizbraukt līdz pat Jaunpilij. Ģ.Liepiņš teica, ka šo vietu īpaši iecienījuši maluzvejnieki, jo tā atrodas tādā kā kontroles sektora nomalē. Faktiski Jaunpils ūdenskrātuves pārbaudīt esot uzticēts Ventspils inspektoriem, taču liepājniekiem tās atrodoties tuvāk. Tāpēc nolēmuši palīdzēt kolēģiem. Brauciens attaisnojies, jo Jaunpilī atrastas 23 ūdas, bet atceļā, apsekojot Blīdenes dzirnavu ezeru, izņemtas 10 ūdas, kā arī sastādīts protokols Aleksandram, kurš pieķerts ar četrām ūdām un zemledus makšķerīti, kā arī maza izmēra līdacēnu spainītī.

Dienu vēlāk Vaiņodes pusē kā circenis karstos pelnos uz Varķes ūdenskrātuves ledus iekritis Uldis, kas uzņēmies vainu, kaut gan darbojies un aizturēts kopā ar biedru. Arī šī ūdenskrātuve atrodoties nomaļā vietā, mežu ielokā, tāpēc maluzvejnieki jutušies droši un pat nerēķinājušies ar to, ka sniegā nodevīgi paliek viņu pēdas. Inspektori domā, ka 40 latu liels naudassods būšot pamatīga mācība tādai rīcībai.

“Kas vainīgs, tas bailīgs,” sacīja maluzvejnieku tvērēji, atceroties, ko nācies piedzīvot pirms dažām dienām, apmeklējot Laķenes ūdenskrātuvi Vaiņodes pusē. Tur uz ledus makšķerējuši trīs vīri. Taču, tiklīdz parādījušies kontrolieri, tie ieskrējuši tuvējā mežā. Pārmeklējot apkārtni, nelikumīgi zvejas rīki nav atrasti, tāpēc neesot saprotams bēgšanas iemesls. To varot tikai minēt. Varbūt, ka cilvēkiem nebija makšķernieku karšu, bet iespējams, ka kaut ko viņi tomēr paguva no ūdens izcelt un paķert sev līdzi.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”