Eiropas kopējās lauksaimniecības politikas reformas galvenie mērķi ir vides resursu ilgtspējīga apsaimniekošana, pārtikas drošība un lauku reģionu attīstība, tiekoties ar Latvijas žurnālistiem un lauksaimnieku pārstāvjiem, atzina Eiropas Komisijas Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāta pārstāvis Rodžers Veits.

Lēmums par KLP reformu tiks pieņemts kopā ar nākamā plānošanas perioda budžetu, uzsver R. Veits. Tas varētu notikt ne ātrāk kā nākamā gada vidū. Tāpēc laiks līdz tam tiks veltīts atsevišķo dalībvalstu interešu samērošanai ar kopējās Eiropas politikas nostādnēm un paredzētā budžeta iespējām, stāsta ierēdnis. Turklāt ņemot vērā to, ka lauksaimnieki lielā mērā ir tieši saistīti ar Eiropas Savienības kopējo politiku un finansiālo atbalstu, reformām jābūt pakāpeniskām.

Viens no būtiskākajiem kritērijiem, kas turpmāk tiks ņemts vērā, piešķirot lauksaimniekiem finansējumu, ir saimniekošanas ilgtspējība jeb dabas resursu aizsardzība. Iecerēts, ka tiešos maksājumus varēs saņemt tie zemnieki, kas savā saimniecībā audzēs vismaz trīs kultūras. Bioloģiskās daudzveidības mērķis ir zemes ražīguma palielināšana, atklāja R. Veits.

Un, lai gan daudziem lauksaimniekiem jaunā sistēma varētu sagādāt zināmas grūtības, tai būšot arī daudzas priekšrocības. Izpildot paredzētos nosacījumus, tiešos maksājumus varēs saņemt arī par lauksaimniecībā neizmantotajām zemēm, par kurām līdz šim tas nebija iespējams. Septiņus procentus no saimniecībā esošās zemes būs iespējams uz laiku atstāt neapsētu, turpinot par šo teritoriju saņemt tiešos maksājumus.

Plašāk lasiet laikrakstā “Kurzemes Vārds” 1. marta numurā.
 #kvards-20120101-06#