Kazdangas NAI jau ilgstoši iekļautas Latvijas problemātisko attīrīšanas iekārtu sarakstā. Tagad VVD izdevis lēmumu par nepieciešamo rīcību un brīdinājis, ka var lemt arī par piespiedu izpildi, tas ir, šajā gadījumā tā varētu būt piespiedu (būtībā soda) nauda no 50 līdz 10000 eiro apmērā uz operatora rēķina.

VVD problēmas Kazdangā konstatēja arī pērn, kad analīzes notekūdeņu attīrīšanas iekārtās uzrādīja piesārņojošo vielu atļautās koncentrācijas vairākkārtēju pārsniegumu. Šogad pārsniegums bijis trīs parametros, tie ir ĶSP jeb ķīmiskā skābekļa patēriņš, BSP5 jeb bioloģiskā skābekļa patēriņš, SV jeb suspendētās vielas. Vairāk nekā pusi notekūdeņu iekārtas saņem no “Elpas”, bet piena pārstrādes notekūdeņi uz bioloģiskajām attīrīšanas iekārtām pieplūst nevienmērīgi.

Pieplūdums atkarīgs no ražošanas jaudas, tāpēc NAI nespēj efektīvi darboties. Jau pērn “Elpa” apņēmusies meklēt risinājumus priekšattīrīšanas iekārtu izbūvei, tomēr situācija pēc gada nav mainījusies, “Kurzemes Vārdu” informē VVD pārstāve Daina Vārpiņa. Pagājušajā nedēļā tikušies VVD, pašvaldības un SIA “Elpa” pārstāvji, lai spriestu par tālākās rīcības soļiem un termiņiem problēmas atrisināšanai.

“Sanācām kopā, “Elpai” termiņus noteiks VVD, par tiem saņemsim vēstuli. Bet risinājums ir zināms: “Elpai” jābūvē priekšattīrīšanas iekārtas,” skaidro Dienvidkurzemes novada Kazdangas pagasta pārvaldnieks Jānis Tīmanis.

“Pašvaldības attīrīšanas iekārtas, kas būvētas, izmantojot ES līdzfinansējumu, ir domātas sadzīves notekūdeņiem, ne rūpnieciskajiem. Rūpnieciskajos ūdeņos piesārņojums ir lielāks, tāpēc iekārtas netiek ar šo problēmu galā. Kādreiz “Elpai” piena pārstrādes apjomi bija mazāki, bija arī mazāk notekūdeņu. Saprotiet, ja uzņēmumam nav, kur likt notekūdeņus, tad ir liegta strādāšana, bet tās tomēr ir 40 darba vietas. Pašvaldībai jāmēģina kaut kā atbalstīt uzņēmējdarbību. Mums galvenais ir saglabāt darba vietas, bet, protams, arī tīra vide ir vajadzīga. “Elpai” priekšattīrīšanas iekārtu izbūvei vajadzīgi vismaz 250 tūkstoši eiro, tik daudz naudas no gaisa nevar izraut. No uzņēmuma viedokļa raugoties, attīrīšanas iekārtas ir tīrie zaudējumi – jāieliek nauda, neko neiegūstot. Kaut ko jau bija uzlabojuši, bet laikam ražošanas jaudas brīžiem aug straujāk. Iepriekšējā novada dome jau pasūtīja izpēti, arī tehniskie risinājumi papīra formātā ir, tie tikai jāīsteno dzīvē. Bet, ja piesārņojums mainās atkarībā no intensīvākas vai mazāk intensīvas ražošanas, tad daudz grūtāk uztaisīt sistēmu, lai ūdeņus visu laiku attīrītu vienādi labi. Bioloģiskajā attīrīšanas procesā baktērijas tos nelabumus saēdas un paliek smagākas, citreiz tās nomirst un nogrimst aiz pārbagātības, citreiz notekūdeņi ir ar vielām tik pliki, ka baktērijas nomirst aiz bada,” pauž pārvaldnieks.

“Pašvaldība mums precizēs uzdevumu, tad izsludināsim projektēšanu, iepirkumu, iekārtu izgatavošanu un uzstādīšanu. Vai nu varēsim īstenot ES projektu, vai arī lūgsim pašvaldību iesaistīties,” savukārt stāsta SIA “Elpa” valdes priekšsēdētājs Gundars Sisenis.

Jautāts, kādēļ uzņēmums problēmu nav atrisinājis jau agrāk, viņš teic, ka ir mēģināts samazināt notekūdeņu daudzumu. Bijis līgums par piena suliņu nodošanu netālajam cūku kompleksam, bet tas nodega. Tagad suliņas nodod Priekulē biogāzes ražotājam, bet tik un tā piesārņojuma koncentrācija Kazdangas notekūdeņos vēl ir pārlieku liela. “Kad būs tehniskie noteikumi no pašvaldības, tad sapratīsim, kurš ar to [problēmu] nodarbosies, un pēc tam varēs spriest, kāda būs [vajadzīgā] summa,” saka G. Sisenis. Pēc viņa teiktā, “tehniskajiem noteikumiem” vajadzētu būt skaidriem oktobra beigās.