liepajniekiem.lv
Viņi iegādājušies sublimācijas iekārtu un gatavo produktus no vietējām ogām, augļiem, dārzeņiem. ”Laikā, kad divriteņi nav tik ļoti nepieciešami, šī mums tāda papildu sezonālā niša, ar kuras attīstību eksperimentējot strādājam gandrīz trīs gadus,” pamato viens no uzņēmuma ”KGP Group” pārstāvjiem Gints Klēvers.
Žāvē saldējot
”Inovatīvs un veselīgs produkts, kas pēc apstrādes nezaudē savas vērtīgās īpašības. No tā tiek izdabūts ārā ūdens, tas kļūst viegls, zaudējot 90 procentus no sava svara, līdz ar to, dodoties pārgājienos ar smagām somām uz muguras, nav jānes liels svars, bet līdzi var paņemt daudz. Īsākā un saprotamākā versijā – tā ir astronautu pārtika,” teic Gints.
Viņš pastāsta, ka svaigo produktu sublimēšana kā pārstrādes tehnoloģija pasaulē pazīstama no pagājušā gadsimta 50. gadiem, bet tā bija reti pieejama, tolaik bijusi salīdzinoši dārga, tā bija speciālā pārtika astronautiem, kosmonautiem un alpīnistiem. ”Mēs to arī paši tā vienkāršā valodā saucam,” skaidro G. Klēvers.
”Sublimēts, otrs nosaukums – liofilizēts – produkts, bet latviski saprotamāk šī tehnoloģija ir – žāvēšana saldējot,” viņš papildina. Tas nozīmē, ka lielā aukstumā no augļa, dārzeņa vai ogas izsūc ūdeni, un produkts izkaltējas, kļūstot viegls kā putuplasts un kraukšķīgs.
Saskaroties ar atmosfēras gaisa mitrumu, ūdeni gatavošanas procesā vai vienkārši ēdāja siekalām, auglis, dārzenis vai oga atgūst savu oriģinālo slapjo izskatu, garšu un svaru. ”Patiesībā izskats sublimācijas procesa laikā diži nemaz nemainās.
Apstrādes procesā mainās augļa svars, bet nemainās produkta uzturvērtība – 99% vitamīnu un vērtīgo uzturvielu paliek iekšā,” norāda G. Klēvers.
”Ja sublimēto ābolu paciņā ir 25 grami, tas nozīmē, ka šķēlītēs sagriezto ābolu sākotnējais svars pirms apstrādes ir 250 grami – desmit reižu lielāks,” norāda Ginta kolēģis Pāvels Goroškovs.
Viens liels eksperiments
Ražotnē ir divas sublimēšanas iekārtas, ko pasūtījuši Polijā. Tobrīd, kad viesojas portāls, viena iekārta beigusi savu 22 līdz 40 stundu ilgo darbu – tas atkarīgs no produkta mitruma procenta, kur vairāk nekā mīnus 30 grādu aukstumā izžāvēti astoņi kilogrami Rucavas purva dzērveņu.
Otra iekārta tikko sākusi darbu. Pie produkta ielādes un izņemšanas nepieciešams būt klāt cilvēkam, pārējo iekārta izdara pati – process ir automatizēts. “Tā kā esam tikko kā sākuši nopietni darboties, sekojam līdzi, vai viss notiek, kā nākas, kā arī vēl daudz ko iemācāmies paši, apgūstot tehniku,” saka ražotnes īpašnieki.
”Mēs izejam uz maksimāli dabīgo, uz produkta oriģinālās garšas un smaržas saglabāšanu,” saka Pāvels.
Ražošanas telpas plauktā ir spainis ar sublimētiem gardumiem: banānu šķēlītēm, sarkano biešu čipsiem, gailenēm, avenēm, dzērvēm, rabarberiem un citiem. Pēdējiem gan nedaudz pievienots cukurs.
Redzams arī spainis ar sarkanu pulverveida vielu. Izrādās, tas ir dzērveņu pulveris, kas iegūts no dzērveņu izspaidām – pēc sulas izspiešanas nav jāmet ārā pāri palikušais, bet vēl vērtīgais ogas pārpalikums.
”Mēs to izžāvējam, tad samaļam, izsijājam – šajā spainī ir ap 20 kilogrami dzērveņu! Sanāk gan krāsviela, gan piedeva aukstiem un siltiem dzērieniem,” stāsta Gints.
”Tā ir maza daļa no mūsu eksperimentiem, ar ko nodarbojāmies iepriekšējos gados, kamēr nonācām līdz šim. Mums viss laiks līdz ražošanas uzsākšanai bija viens liels eksperiments,” atzīst Gints un Pāvels. ”Mēs paši esam radījuši jaunus produktus,” viņi lepojas.
”Produktiem esam devuši nosaukumu ”Taste for long” (tulkojot no angļu valodas – garšo ilgi). Varbūt nav īsti gramatiski pareizi, bet tas ietver produkta raksturojumu,” piebilst Gints.
Ražotājiem ir doma produktu virzīt uz eksportu – iestrādnes tam jau ir, kā arī prezentēt sevi vietējā tirgū, lai novērtētu pieprasījumu šeit.
”Tie, kuri nogaršo, nepaliek vienaldzīgi. Cilvēkiem patīk. Īpaši bērniem, kuriem šie varētu būt aktuālie veselīgie našķi, patiktu arī jauniešiem – tā ir tāda stilīga pārtika,” pauž ražotājs.
”Ir tas kraukšķis, līdzīgi kā čipsiem, ražošanas laikā garša ir koncentrējusies, produkti sanāk saldāki, nav īpaši jāpievieno cukurs.” Ieliekot sublimēto augli vai dārzeni mutē, garša mainās trīs reizes, un auglis atgūst savu oriģinālo smagumu.
”Mēs varam izdabūt ārā mitrumu no jebkura produkta, izņemot no medus un alkohola, kas nepadodas šim procesam,” saka Gints. ”Mēs pat varam sublimēt jūsu mīļāko zupu, sagriezt porcijās un sapakot. Pēc vairākiem gadiem jūs varēsiet ēst savu zupu! Pareizi iepakojot šādu produktu, to jebkurā temperatūrā var uzglabāt ļoti ilgus gadus,” ieintriģē ražotājs.
Šādi pārstrādāt iespējams arī gaļu un zivis.
Ar grūtībām atrod piemērotas telpas
Iekārtu kopējās izmaksas bijušas vairāk nekā 25 tūkstoši eiro, vēl papildus tam paši par saviem līdzekļiem gādājuši citas nepieciešamās iekārtas, piemēram, saldētavu, kā arī remontējuši telpas.
Uzņēmēji stāsta, ka ražotnes veidošanā vislielāko laiku un problēmas sagādājusi atbilstošu ražošanas telpu pieejamība un atrašana ārpus Liepājas.
Gints pastāsta, ka, tiklīdz esi pārtikas ražotājs, ne mājražotājs, ir specifiskākas prasības. Beidzot izdevies atrast telpas Nīcas pagastā.
Gints un Pāvels ir uzņēmuma ”KGP Group” līdzīpašnieki. Uzņēmumu dibinājuši 2019. gadā, taču ražošanas atļauju dabūjuši mazāk nekā pirms diviem mēnešiem.
”Mūs pazīst kā riteņu tirgotājus. Tas ir tāds sezonāls bizness. Vajadzēja izdomāt, ko darīt, lai mēs rudens un ziemas periodā nestāvētu dīkstāvē.
Nonācām pie šīs idejas, jo dabūjām pagaršot ārzemēs ražotu konkurentu produkciju. Sapratām, ka mēs arī gribam radīt ko jaunu. Zinām, ka šobrīd ārzemēs, Rietumu valstīs, šādu produktu pieprasījums pārsniedz piedāvājumu,” pieredzē dalās Gints.
Ražotnes īpašnieki zina teikt, ka Latvijā ir vismaz trīs ražotāji.
”Katram ir sava specifika, katram savi produkti. Mēs izejam uz Latvijā audzētu produktu pārstrādi – lai būtu pievienotā vērtība,” piebilst Gints.
”Pirms tam mums ar pārtikas pārstrādi nebija nekādas saistības. Esam kardināli pārgājuši no sezonālās tehnikas tirdzniecības uz sezonālās pārtikas rūpniecību. Varbūt tāpēc, ka mums līdz šim tehnika ir tuva, tādēļ ir atradusies šāda nodarbošanās un niša, kur jāpielieto ne tā vienkāršākās iekārtas,” teic Gints.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
