Interesentiem pieejama Nīcas izloksnes apjomīgās vārdnīcas 1. daļa, liecina informācija Nīcas novada pašvaldības mājaslapā. Brigitas Bušmanes vārdnīca apkopo spilgtākās Nīcas valodas īpatnības no 17. gadsimta līdz pat mūsdienām.

“Nīca un Otaņķi ir etnogrāfiski bagāts novads, kas ierakstījis spilgtas lappuses latviešu tautas materiālajā un garīgajā kultūrā. Krāšņais nīcenieču tautastērps, bagātais tautasdziesmu pūrs, garais sauciens – tās ir tikai dažas no vērtībām, ar ko nīcenieki var lepoties un ko glabā arī šodien,” vārdnīcas ievadvārdos teic tās autore, valodniece Brigita Bušmane. “Un valoda! Par vairākām senākām izloksnes iezīmēm liecības rodamas ne tikai tautasdziesmās, kur nereti saglabājušies mūsdienās izzuduši vārdi.”

Vārdnīca ar Anetes Veideles foto uz vāka pieejama elektroniskā formātā Latviešu valodas institūta interneta vietnē. Tās pirmā daļa ietver vārdus no A līdz I un aizņem gandrīz 900 lappuses. Autore B. Bušmane uzskata, ka nebūtu lietderīgi šobrīd izdot vārdnīcu papīra formā – ir paredzēts, ka tā tiek veidota pa daļām, bet pārējie burti pagaidām ir kartotēkas veidā. Vārdnīca sagatavota un izdota ar valsts pētījumu programmas “Nacionālā identitāte (valoda, Latvijas vēsture, kultūra un cilvēkdrošība)” un valsts pētījumu programmas “Letonika – Latvijas vēsture, valoda, kultūra, vērtības” atbalstu.

Vārdnīcā iekļauti nīcenieču Spodras Dīķes un Māras Dinnes, kā arī vairāku Nīcas vidusskolas skolnieču skolotājas Birutas Bumbules vadībā apkopotie materiāli. Par ieskatu izloksnē 21. gadsimta sākumā autore izsaka īpašu pateicību Nīcas senlietu krātuves vadītājai Gitai Vanagai, Jēkabam Bozim, Alvīnei Šķiperei, Milijai Otaņķei, Jānim Jūrmalim, kā arī Alīdai Vārnai.

G. Vanaga stāsta, ka vārdnīcas veidošanā piedalījusies, apzinot Nīcas puses vecāko paaudzi un kontaktējoties ar šiem cilvēkiem, ja autorei bijusi kāda neskaidrība. 

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 6. aprīļa numurā.

#kvards-20180406-04#