Aizejošās ziemas celtos un nupat strauji sairstošos ledus tiltus vēl cenšas izmantot niedru vācēji. Brīžiem to viņi dara, pat riskējot izpeldēties aukstajā ūdenī. Ja šobrīd uz Papes ezeru paskatītos no putna lidojuma augstumiem, tad varētu redzēt, kā visās ūdenstilpes malās enerģiski darbojas pļāvēji un kūlīšu sējēji, jo neparastajā uzņēmējdarbībā iesaistījušies ne tikai Rucavas pašvaldības uzņēmuma “Spīlas” strādātāji, bet arī daudzi tuvākās apkārtnes iedzīvotāji, kas iegādājušies piemērotu pļaujas tehniku un iemācījušies ar to veicīgi rīkoties.

Sezona izrādījusies pārāk īsa

“Spīlu” direktors Jānis Kairis gan ar šā gada niedru ievākšanas sezonas rezultātiem nejūtoties apmierināts. Tie rosinot viņu uz pārdomām, vai vispār atmaksājas ar šo biznesu nodarboties, ja jau sezona ir tik ļoti īsa. Rudens pusē, kad vajadzējis sākt darbināt niedru pļaujas kombainu, ūdens līmenis ezerā pacēlies tik augsts, ka peldus režīmā to darbināt nav bijis iespējams. Applūdušas visas palienes pļavas. Izkapts niedres nevis griezusi, bet tikai pieliekusi. Un tā tas turpinājies visu janvāri, kad turklāt pūtuši vēl arī stipri vēji, bet salu sagaidīt izdevies tikai februārī, kad beidzot gaisa temperatūra strauji pazeminājās.

Tad nu gan rāvušies vaiga sviedros, lai atgūtu nokavēto. Izmantots ne tikai kombains, bet strādājuši arī ar mazo gabarītu tehniku. Tā izmantota jau tad, kad ledus vēl bijis plāns un kombainu nespēja noturēt. Jānis Kairis pastāstīja, ka pie niedru ievākšanas šoziem čakli strādājuši Mārtiņš Teplovs, Rasma Šperberga, Liāna Otomere, Vitolds Pērkons, Valts Vismins un Ārijs Liparts. Sezonas laikā uzņēmums nodrošina darbu pat vairāk nekā desmit cilvēkiem. Tādējādi viņiem izdodas diezgan labi nopelnīt. Tādi ienākumi tiem ir ļoti nozīmīgi, jo tiek saņemti tieši tajos mēnešos, kad ar lauku darbiem nodarboties nav iespējams un citi ieņēmumi apsīkuši.

Apbrīnojams darba ražīgums

Jānis Kairis teica, ka daži strādātāji tagad esot saslimuši, bet pārējie turpinot darbu un nepārtraukšot to tik ilgi, kamēr nebūs sasiets kūlīšos viss ievākums. Atstāt nopļautās niedres uz lauka neapstrādātas nozīmējot tās pazaudēt. Mitrais gaiss tūdaļ iedarbojoties uz pļāvumu, niedres ne tikai zaudējot zeltaino mirdzumu, bet kļūstot trauslas un neizmantojamas. Tādēļ jādara viss iespējamais, lai kūlīšus ātri dabūtu zem jumta.

Pieredzes bagātākie niedru vācēji dienā spējot sasiet ap pusotra simta kūlīšu. Nepārspējams šajā ziņā esot Mārtiņš Teplovs, kurš šajā darbā iesaistījies pirms gadiem desmit. Tas bijis toreiz, kad
“Spīlu” strādātāji ne tikai pļāvuši niedres un veikuši to pirmapstrādi, bet arī klājuši niedru jumtus. Toreiz reklāmas nolūkos rucavnieki pat braukuši uz Rīgu, kur Salaspils tuvumā uzlikuši jumtu Latvijas televīzijas atpūtas kompleksa pirtij. Arī Mārtiņš Teplovs šajā darbā piedalījies. Tagad viņš iemanījies ik dienas sasiet vairāk nekā divus simtus kūlīšu. Tas esot apbrīnojams darba ražīgums. Taču vai nu trīs nedēļās iespējams paveikt vairākiem mēnešiem paredzētos ražošanas apjomus?

Niedru jumti atkal cieņā

Kaut gan arī kombains šo sezonu nokalpojis godam un, tā kā pērn kvalitatīvi paveikts remonts, kā arī lieliski savulkanizētas riepas, ne reizi neesot sabojājies, direktors lēš, ka ievākt būs izdevies tikai ap 15 tūkstošiem niedru kūlīšu, kas esot labi ja puse no tā guvuma, ko izdevies noliktavā iedabūt un sakraut pantos pērn.

Niedru jumti ir atkal cieņā, iespējams, savu lomu te bijusi arī reklāmai, tādēļ pieprasījuma “Spīlu” produkcijai netrūkstot, tomēr jau tagad esot skaidrs, ka apmierināt to rucavniekiem diez vai būs pa spēkam. Šajā sakarībā Jānis Kairis gribot ierosināt jautājumu par uzņēmuma turpmāko darbību izskatīt Pagasta padomes sēdē. Viņaprāt, esot jātiek skaidrībā, kā rīkoties, jo kombains, strādājot gadā tik īsu laikposmu, nespēj atpelnīt izdevumus, kas pagastam jāsamaksā par tā iegādi. Parāds, kas pašvaldībai vēl jāsedz, esot aptuveni 80 tūkstoši latu, un grūti iedomāties, kādā veidā tik lielu naudu varētu nopelnīt.

Rucavas pagasta vadītājs Viktors Čamans tomēr domā, ka jautājums par “Spīlu” nākotni vēl rūpīgi jāapsver. Kaut gan valsts mērogā vērojams, ka pašvaldības no šādiem uzņēmumiem pamazām atbrīvojas, uzskatot, ka nodarboties ar uzņēmējdarbību nav pagasta pienākums, viņam tomēr šķietot, ka nodrošināt iedzīvotājiem darba vietas nav mazsvarīgs uzdevums, kas nevarētu būt vienaldzīgs arī deputātiem. Tāpēc rūpīgi jāapsver visi par un pret. Ja vien iespējams nopelnīt tik daudz, lai segtu kombaina izmaksas, vajadzētu turpināt strādāt. Priekšsēdētājs pastāstīja, ka privātie uzņēmēji tagad sākuši apgūt Ķirbes purvu. Viņiem esot vērienīgi kūdras ieguves plāni, un tas nozīmējot, ka tur būs nodrošināts arī darbs daudziem rucavniekiem.

Ko iesākt ar pārpalikumiem

Jānis Kairis teica, ka niedru pārpalikumi, kas rodas, darinot kūlīšus, joprojām tiekot sadedzināti. Tas notiek saskaņā ar norādījumiem, ko devuši Vides reģionālās pārvaldes speciālisti. Taču “Spīlu” direktors sen jau cenšoties izdibināt, vai pārpalikumus nebūtu iespējams izmantot kā kurināmo? Šajā sakarībā viņš risinājis sarunas ar Grobiņas pagasta pašvaldības vadītāju Aivaru Priedolu, kuru arī ieinteresējusi šāda iespēja ražot siltumenerģiju. Vispirms, izmantojot siena presi, niedru pārpalikumus varētu sapresēt ruļļos, bet pēc tam tos nogādātu sadedzināšanai kādā lielāka izmēra kurtuvē. Jānis Kairis apņēmās šo nodomu katrā ziņā izmēģināt praksē. Ja ieceri izdotos īstenot, tas dotu papildu ienākumus uzņēmumam un vērstu tā darbību rentablāku.

Lai “Spīlu” strādātājiem būtu darāmais arī tajos gada mēnešos, kad niedru pļaušana un kūlīšu siešana nenotiek, bijis noslēgts līgums ar Papes Dabas parka vadītājiem par līdzdalību ezera attīrīšanā. Tomēr direktors pasūdzējās, ka nauda par pakalpojumu un pērn paveiktajiem darbiem vēl neesot saņemta.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

Jānis Kairis par nupat aizvadāmo darba cēlienu nejūtoties gandarīts. Tas bijis pārlieku īss.