Veidojot šā gada budžetu, pašvaldībām pirmsskolas izglītības iestāžu darbinieku algām vajadzēja atvēlēt vairāk naudas nekā līdz šim. Vēl pērn bērnudārza pedagogu atalgojumu daļēji finansēja valsts. Tagad tas viss palicis uz pašvaldību pleciem. Valsts naudu dos tikai piecus un sešus gadus veco bērnu mācībām. Lai zaudējumu budžetā būtu vieglāk pārdzīvot, ir nolemts samazināt pedagogu darba slodzi un līdz ar to arī algu.

Neskaidrību vēl daudz

“Tagad jau ar humoru jādzīvo,” saka Pāvilostas pirmsskolas izglītības iestādes “Dzintariņš” skolotāja Gunita Delijeva. Viņa stāsta, ka, mēģinot ietaupīt līdzekļus, pašvaldība nolēmusi bērnudārza darbiniekiem nedaudz samazināt slodzi – no 1.marta pedagogi strādāšot tikai 0,9 slodzes. Tas nozīmē, ka varētu tikt saīsināts iestādes darbalaiks. “Bet vēl jau īsti nezinām, kā būs,” G.Delijeva atzīst.

Vasarā atšķirībā no iepriekšējiem gadiem bērnudārzs Pāvilostā tikšot slēgts, bet par tālāko nākotni īstas skaidrības darbiniekiem neesot. Baumojot, ka pēc administratīvi teritoriālās reformas izmaiņas skaršot arī pirmsskolas izglītības iestādi.

Slodze samazinās, algas arī mazliet, bet ne visas zaudētās summas apjomā, klāsta Rucavas pirmsskolas izglītības iestādes “Zvaniņš” vadītāja Elga Ozola. Visvairāk slodze samazināta viņai pašai un muzikālajai audzinātājai. Tomēr tas nenozīmē, ka mainās padarāmā darba apjoms vai iestādes darbalaiks. “Darbu padarām, bet īsākā laikā, koncentrēti,” skaidro E.Ozola. Piemēram, muzikālā audzinātāja vadīšot tikai nodarbības, neko nedarīšot papildus. “Cietēji jau ir bērni, jo ar viņiem vairs netiek strādāts individuāli,” nopūšas “Zvaniņa” vadītāja.

Pieskatīs vecāki

Sakas novads pērn no valsts pedagogu algošanai saņēmis 18 tūkstošus latu. “Smagi,” nosaka pašvaldības vadītājs Uldis Kristapsons, “toties būs valsts investīcijas ēdināšanas bloka remontam. Tas nozīmē, ka vienu mēnesi būs piespiedu dīkstāve un darbinieki dosies bezalgas atvaļinājumā.”

U.Kristapsons apstiprina, ka esot doma septembrī apvienot vienu pirmsskolas izglītības grupiņu – trīs un četrus gadus vecie bērni, iespējams, mācīsies kopā. “Citur stāv rindā, mums bērnu skaits krītas,” paskaidro Sakas Novada domes priekšsēdētājs. Viņš uzskata, ka tas varētu būt saistīts ar pašreizējo ekonomisko situāciju, kad palielinās bezdarba rādītāji: “Ja kāds no vecākiem ir mājās, kāpēc vēl jāmaksā par to, ka bērns iet bērnudārzā.”

Cīravas Pagasta padomes vadītājs Artis Čanders stāsta, ka pērn no valsts bērnudārza skolotāju algām saņemti 11 tūkstoši latu. Budžetā tas neesot liels robs, pašvaldībai bankrots nedraudot, tomēr, kad “katru kapeiku skaita”, nozīme tam esot. Algām vajadzīgā summa ir samazināta, samazinot pedagogu darba slodzi. Rindas uz vietu Cīravas dārziņā neesot, brīžam pa kādam bērnam pat pietrūkstot.

Darbalaiku nevar saīsināt

Turpretī Vērgales pirmsskolas izglītības iestādes pedagogiem ne slodze, ne alga netiek samazināta. Pagasta padomes galvenā grāmatvede Jolanta Novada norāda, ka pirmsskolas izglītības iestādes pedagogi ir priviliģētā situācijā – viņiem algas apjomu nosaka valsts, līdz ar to tās nedrīkst samazināt kā citiem pašvaldības darbiniekiem. Bet darba slodzi nevarot samazināt praktisku iemeslu dēļ. “Ja vecāki strādā Liepājā, mēs nevaram iestādi slēgt piecos vakarā. Kādreiz jau tā bija,” J.Novada atceras, ka tad radušās problēmas bērnus savākt pat tiem vecākiem, kuri strādā pagastā, jo darbs taču arī beidzas pulksten 17. Tāpat no rīta – iestāde jāatver agrāk, lai vecāki varētu paspēt aizbraukt uz darbu.

Līdz šim bērnudārza pedagogu algu finansēšanai no valsts saņemti astoņi līdz deviņi tūkstoši latu. “Jabkurš lats tagad ir svarīgs,” saka J.Novada. Ietaupīt pašvaldība varēšot tikai uz piemaksām par kvalitatīvu darbu.

Līdz šim kvalitātes piemaksa gan bērnudārzu, gan skolu pedagogiem bija 10 procentu. Sākoties ekonomiskajai krīzei, skolu pedagogiem tā samazināta līdz septiņiem, bet bērnudārzu darbiniekiem – līdz četriem procentiem. Un pašvaldība, meklējot iespējas ietaupīt, to nemaksā. “Izņēmums ir pedagogs, kas strādā ar piecus un sešus gadus vecajiem bērniem. Viņiem kvalitātes piemaksa paliek, jo algu joprojām maksā valsts ar Izglītības pārvaldes starpniecību,” stāsta Rucavas “Zvaniņa” vadītāja E.Ozola.

Liepājas rajonā ir 12 pirmsskolas izglītības iestādes.

Ilze Šķietniece,
“Kurzemes Vārds”