“Brenneke”, “Gualandi”, “Sauvestre” – tie ir tikai daži nosaukumi, kas jāiegaumē mūsdienu medniekiem. Jo – gluži kā automašīnas – arī medību munīcija tagad pieejama no visdažādākajiem ražotājiem neskaitāmos kalibros, smagumos un triecienjaudas lielumos.

Orientēšanās tajos nozīmē arī lielākas izredzes tikt pie labāka medījuma.

Ieskatu par medību munīciju sniedza veikala “Diāna” īpašnieks ULDIS POŠKUS.

Liedz šaut ar svina skrotīm

Pirms gadiem divdesmit medniekiem galvenokārt bija pieejamas viena – “Brennneke” – tipa patronas un lodes gludstobra bisēm. Arī pašlādējamās. Vīri paši tās lādēja ar lodēm, gudroja visādas lietas, lai renkuļi patronā labāk turētos kopā. Pat spieda plastilīnu iekšā, lai panāktu lodei taisnāku lidojumu.

Bet “Brenneke” lodes ir populāras arī mūsdienās un uzskatāmas par klasisku mantu, jo ar tām var šaut cauri krūmājiem, protams, tikai pa labi redzamu mērķi. Tāpat populāras bija Poļeva lodes, kas atšķīrās ar augstu precizitāti. Taču atšķirībā no “Brenneke” Poļeva lodēm nepatika šķēršļi, un tās labāk bija izmantojamas klajumos. Tāpēc mednieki Poļeva patronu konteineros lika arī pašu virpotās lodes ar plakanu galu. Tādam lādiņam arī šķēršļi nekaitēja, lode lidojuma laikā nemainīja virzienu, un vīriem tika labi medījumi. Izrādās, ka caurums medījuma ķermenī pēc šādas plakanās lodes trieciena nemaz nebija tik liels. No karabīnes šāviena ir pat lielāki.

Tagad par izvēli sūdzēties nevar. Munīciju piegādā franču, itāļu, vācu un arī latviešu ražotāji. Vietējā firmā “D Duplex” ražotā munīcija nav nemaz smādējama. Itāļu “Gualandi” lodes mednieki novērtējuši par ļoti precīzām.

Savukārt pīļu medniekiem, kas vēlas klīst pa Liepājas ezera niedrēm, ir jāpērk patronas ar parasta metāla skrotīm. Ekologi izdomājuši, ka ar svina skrotīm mednieki piegānot vidi, tāpēc tās vairākās ūdenstilpēs izmantot nedrīkst. Mednieki gan par to nav sajūsmā, jo svina skrotīm tomēr ir stabilāks un taisnāks lidojums.

Trakās franču patronas

Gludstobru bisēm lodes maksā no 95 santīmiem līdz pat 3,63 latiem. Kāpēc tik dārgi? “Tās ir tās trakās “Sauvestre” franču patronas,” skaidro U. Poškus. Tās izstrādājis kāds izbijis franču militārais darbinieks, kurš pats arī ražo īpašas patronas ar izcilu ballistiku. Gludstobra ierocim taisnā šaušanas trajektorija parasti ir līdz 50 metriem. Pat klasiskā “Brenneke” tipa lode 100 metros nosēžas par 13 centimetriem. Bet “Sauvestre” lodes 100 metros praktiski nesēžas. Cita lieta, ka tādām patronām vajag arī stiprus ieročus – cik lielu spiediena jaudu patrontelpā iztur. Ir dzirdēti brīnumstāsti, ka dažam labam medniekam plinte sašķīdusi gabalos. Tāpēc vajag uzmanīgi paskatīties papīros un salīdzināt patronas radīto spiedienu ar bises izturību. Katrā ziņā parastam “TOZ” vai “IŽ” šaujamajam “Sauvestre” nederēs. Ir jāmeklē jaudīgāks ierocis, kuram aizslēga kārba izgatavota no stiprāka metāla.

Ne visi pārzina munīciju

Padomju laikos karabīnes medniekiem bija ārkārtīgi liels retums. Tikai daži augsti priekšnieki tās kā tādu brīnumu izrādīja, un tad nu viss mednieku kolektīvs to skaudīgi aplūkoja. Reiz 80. gados Liepājas rajona Mednieku un makšķernieku biedrībai no Dienvidslāvijas atveda trīs vai četras vītņstobru karabīnes. Prasīja, kas tās ņems? Gribētāju bija daudz, taču neviens neņēma, jo patronas tām dabūt nevarēja. Tāpēc tagad īsti nevar salīdzināt karabīņu munīciju pirms 25 gadiem ar tagad pieejamo klāstu.

Ražotāji aizvien izgudro visādus knifus, lai produkciju padarītu medniekiem tīkamāku. Piemēram, ir karabīņu lodes, kuru uzgaļus klāj speciāls teflonveida pārklājums, lai lode labāk izslīdētu caur stobru. Ir gan mednieki, kuri sūkstās, ka pēc tam ir pastiprināti jātīra stobri.

Vēl ražotāji piedomājuši pie tā, lai svins pēc šāviena neatdalītos no patronas. Citādi pašiem medniekiem jāēd ar svinu piebliezts gaļas kumoss.

“Vislabāk, ja pats mednieks orientējas munīcijā. Jo gadās, kad atnāk, atnes vienu patronu kastīti, saka, ka vajagot šādas, bet ar pirkstu norāda uz pavisam citādākām patronām. Labi, ja vismaz zina kalibru. Cits jau pasaka uzreiz, ka viņam der “Super Hammer” vai kāds cits. Jo ložu veidi, smagumi, pulvera devas un kalibri ir visdažādākie. Un arī vienas markas bisēm nederēs vienādas patronas. Jo stobra vītņu kāpnes nevar uztaisīt identiskas. Tāpēc šaujot pašam jāpavēro, ar kurām iznāk precīzāks šāviens,” norāda U. Poškus.

Viktors Ulberts,
“Kurzemes Vārds” 

Medniekiem pieejamo ložu klāsts ir patiešām iespaidīgs. Tur vajag tikpat lielu iedziļināšanos, kā iepazīstot automašīnu markas un modeļus.