Oficiālās lietās tikai novada ģerbonis

Noteikumos sacīts, ka simbolika ir ne tikai jaunizveidotais Dienvidkurzemes novada ģerbonis un novada pašvaldības karogs, bet arī līdz šim esošie novada pilsētu un pagastu ģerboņi (kopā deviņi), kā arī pilsētu (Aizputes, Pāvilostas, Durbes) izstrādātie karogi.

Tāpat novada simbolika ir izstrādātais novada logotips un vimpelis.

Saistošajos noteikumos skaidrots, ka pašvaldības iestādes drīkst izmantot tikai Dienvidkurzemes novada ģerboni zīmogos, spiedogos, uz veidlapām, amatpersonu un darbinieku dienesta apliecībām, vizītkartēm, amata zīmēm, apbalvojumos, iespieddarbos, goda rakstos, diplomos, uz izdevumu vākiem un titullapām, pašvaldības informatīvā izdevuma titullapām, citiem oficiāliem dokumentiem, izvietot pie iestāžu ēkām un dienesta telpās, uz pašvaldībai un iestādēm piederošajiem vai lietošanā esošajiem transportlīdzekļiem, reprezentācijas aksesuāriem.

Pilsētu un pagasta ģerboņus var izmantot kopā ar attiecīgās pilsētas vai pagasta vietu, ciemu, pasākumu un citu aktivitāšu nosaukumiem, kā arī kopā ar novada ģerboni.

Tāpat novada, pilsētu un pagastu simboliku (ģerboni) var izmantot arī vēl citiem, piemēram, komerciāliem mērķiem – atribūtikas, suvenīru, prezentācijas, rūpniecības, pārtikas, sadzīves, un tamlīdzīgu priekšmetu noformēšanā un ražošanā, nosaukumos vai noformējumos, iepakojuma dizaina izgatavošanā, reklāmās.

Simbolikas izmantošana jāsaskaņo ar pašvaldības sabiedrisko attiecību un mārketinga daļu.

Karogu izmantošana – pašvaldības rokās

Pašvaldībā skaidro, ka pieņemtie pašvaldību saistošie noteikumi ir vienīgie, kas regulē karogu lietošanas un izmantošanas kārtību.

”Mūsu valstī ir ģerboņu izstrādes nosacījumi un Ģerboņu reģistrs, bet karogiem nav izstrādes nosacījumu, lai gan pieņemts tos veidot, balstoties uz ģerboņiem, un nav arī karogu reģistra. Tas nozīmē, ka nav vienota regulējuma, dokumentu vai noteikumu. Tāpēc karogu izmantošana balstās tikai uz pašvaldību pieņemtajiem saistošajiem noteikumiem. Un katrai novada pašvaldībai tie ir atšķirīgi.

Piemēram, mēs nosakām, kur novada un pilsētu karogu var izmantot un kur tas ikdienā plīvos, bet kaimiņu pašvaldības, piemēram, var noteikt, ka novada karogs paceļams tikai īpašās reizēs,”

skaidro Dienvidkurzemes novada Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja Kristīne Pastore.

Dienvidkurzemes novada karogs ikdienā pastāvīgi plīvo pie pašvaldības centrālās administrācijas ēkas, pagastu un pilsētas pārvaldēm, un pēc brīvas gribas arī pie citām iestāžu ēkām.

Savukārt Aizputes, Pāvilostas un Durbes pilsētas karogs pastāvīgi paceļams mastā pie Dienvidkurzemes novada attiecīgās pilsētas pārvaldes ēkas.

Novada un pilsētu karogi paceļami pēc brīvas gribas valsts svētkos un atceres dienās kopā ar Latvijas valsts karogu, tam labajā pusē, skatoties virzienā pret ēkas fasādi.

Labās puses likums novada karogam attiecas arī uz pasākumiem iekštelpās.

Dienvidkurzemes novada un attiecīgo pilsētu karogi paceļami, lai stiprinātu piederību novadam un pilsētām, visos lielākajos Dienvidkurzemes novada sabiedriskajos pasākumos: festivālos, sporta spēlēs un līdzvērtīgos pasākumos, kā arī tautas, reliģiskajos, ģimenes svētkos, atceres dienās un citos gadījumos, garantējot tam cieņu.

Karogus drīkst izvietot arī novada publisko un privāto institūciju un privātpersonu telpās un teritorijās, fiziskas un juridiskas personas karogus var izmantot arī citos nozīmīgos pasākumos.

Karogus aizliegts lietot izbalējušus, kā arī pie ēkām, kas atrodas avārijas stāvoklī vai ir vidi degradējošas, kurām notiek fasādes remonts vai pie nepiemērotām ēkām un vietām.

K. Pastore uz portāla liepajniekiem.lv un iedzīvotāju jautājumu par to, vai un kad novada karogu varēs iegādāties ikviens novadā dzīvojošais, solīja, ka šis jautājums vēl ir procesā, bet šāda iespēja noteikti būs.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.