Pagājušās piektdienas miklajā rītā Nīcas pagasta polderos kādā laukā pamanījām kartupeļu lasītājus. Viņi ievāca maisos tās ražas atliekas, kas bija palikušas vagās pēc tam, kad stādījumus appludinājušie lietavu ūdeņi kaut cik noskrējuši un apžuvuši. Strādātāji bija īgni un nerunīgi. Tik vien pastāstīja, ka lauks nav viņu, bet kaimiņu zemnieka Pētera.

Viņš atvēlējis pirms lauka uzaršanas bez maksas salasīt to, kas vēl atrodams zemē, jo pats uzskatot, ka dažu kartupeļu dēļ nav vērts dzenāt tehniku un dedzināt degvielu. Tādējādi dažām sievām un vīriem no Liepājas un piepilsētas pagasta izdevies nodrošināt sevi un ģimeni ar otro maizi visai garajai ziemai, jo izrādījies, ka vienā no vairākus hektārus plašā lauka stūriem ūdens stādījumus nedaudz saudzējis.

Vairākiem Nīcas, Otaņķu un Grobiņas pagasta kartupeļu audzētājiem šis gads bijis ļoti neveiksmīgs. Lietavu dēļ vienam otram saimniekotājam bojā aizgājuši pat 80 procenti ražas. Tas nozīmējot, ka piedzīvoti milzīgi zaudējumi, jo viena hektāra kartupeļu audzēšanas izmaksas atkarībā no sēklas materiāla izvēles un mēslošanas līdzekļu pielietojuma svārstās no 1000 līdz 1500 latiem.

Nudien nezinām, kā strādāt tālāk, teica cietušie, pastāstot, ka Liepājas rajonā kartupeļi galvenokārt aizgājuši bojā tajos laukos, kur ir mālaināka zeme. Tikmēr smilšainajos tīrumos izdevies novākt pat lielisku ražu. Turklāt nereti viena pagasta teritorijā sastopami gan zaudētāji, gan veiksminieki.

 Tā, piemēram, par nule aizvadīto darba cēlienu nevarot sūdzēties purmsātnieks Miķelis Roga. Novāktie kartupeļi novietoti pagrabā. Tur tie nebojājoties vairāk kā citus gadus un gaidot labākus laikus – kad cena vairāk pielīdzināsies izmaksām, jo par 12 santīmiem kilogramā uzpircējiem audzējumu atdot neatmaksājoties. “Ne jau tikai man un strādniekiem ir jāsaņem atalgojums, bet arī saimniecības attīstībai kaut kas jāparedz,” strikti sprieda zemnieks. Vietējā audzējuma kartupeļu tirgū, viņaprāt, šoziem nevajadzētu pietrūkt, jo šai kultūrai aizvadītajā vasarā pievērsusies arī daļa cukurbiešu audzētāju.

Taču ne jau tikai Lejaskurzemē kartupeļu audzēšana sagādājusi zemkopjiem galvassāpes. Ražas novākšanas plāni izjaukti arī Zemgalē un Vidzemē. Biedrība “Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienība” informējusi, ka oktobra vidū, kad sākās pirmās asākās salnas, nebija novākti aptuveni 30 procenti kartupeļu stādījumu, tādēļ lielākajās šīs lauksaimnieciskās kultūras audzēšanas saimniecībās izveidojusies katastrofāla situācija. Īpaši satraukušies ir cietes un čipsu ražotāji, jo saimniecībās “Aloja Agro”, “Tēraudiņi”, “Aloja Starkelsen” un “Pestas” kopumā nav novākti kartupeļi vairāku simtu hektāru platībā. Tā kā novembrī sinoptiķi prognozē temperatūras pazemināšanos, zemkopjiem nav pārliecības, ka laukus izdosies novākt. Tādēļ Kartupeļu audzētāju savienība vērsusies Zemkopības ministrijā, lūdzot kompensācijas, lai segtu nelabvēlīgu dabas apstākļu dēļ radušos zaudējumus.

Ja šie palīgā saucieni valdības gaiteņos tiks sadzirdēti, tad atlīdzība pienāksies ne tikai zemgalieši un vidzemniekiem, bet arī daudziem Liepājas rajona lauksaimniekiem. Tieši piekrastei tuvajos reģionos lietavas vienubrīd bija visspēcīgākās un pārpludināja daudzus laukus.

Smagus zaudējumus piedzīvoja arī graudkopēji. Jau rakstīts, ka nīceniece Zenta Frema neesot spējusi novākt labību aptuveni 270 hektāru platībā.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

Aizvadītajā piektdienā Nīcas pagastā talcinieki vēl lasīja kartupeļus.