liepajniekiem.lv
Novada mājaslapā pieejama saite uz sagatavotiem robežu izmaiņu priekšlikumiem, kas apskatāmi interaktīvā vietnē.
Cilvēki ir neizpratnē – ko nozīmē publicētā novada karte ar dažādu krāsu apzīmējumiem apdzīvotajās vietās? Vai mainīsies nekustamā īpašuma nodoklis iedzīvotājiem, kurus skars izmaiņas?
Jaunajā teritorijas plānojumā
Kāpēc skata jautājumu par ciemu un pilsētu robežām, portāls jautāja pašvaldības teritorijas plānotājai Līgai Ločmelei.
Viņa paskaidroja: “Robežas pārskatīja tāpēc, ka šobrīd Dienvidkurzemes novada pašvaldība izstrādā jaunu teritorijas plānojumu un tikai tā ietvaros drīkst precizēt robežas; tāds ir uzdevums.
Pašvaldībai nav tiesību tāpat vien, uz atsevišķu lēmumu pamata, paplašināt vai samazināt robežas kādai pilsētai vai ciemam. Tā kā teritorijas plānojums ir ilgtermiņa dokuments līdz 25 gadiem, jautājumam jāpievēršas atbildīgi un ar perspektīvu.”
Par publicētajā kartē iezīmētajām izmaiņām pašvaldības speciāliste saka: tās šobrīd tikai tiek piedāvātas.
Nav izsludināta plānojuma apspriešana, bet iedzīvotājiem izvērtēšanai nodots tikai sagatavots darba materiāls.
“Arī līdz šim aicinājām cilvēkus izteikt viedokļus.
Ir saņemti daudzi iesniegumi ar ierosinājumiem paplašināt apdzīvoto vietu robežas, ņemot vērā, viņuprāt, ieguvumus, ko dod īpašuma atrašanās pilsētā vai ciemā, apdzīvotā vietā vai lauku teritorijā.”
Visaktīvākie bijuši iedzīvotāji, kuriem ir īpašumi ap Grobiņu, kā arī piekrastes teritorijā – no Liepājas līdz Lietuvas robežai.
Dienvidkurzemes vietnē publicētajā aicinājumā paust viedokli ir ieskicētas būtiskākās atšķirības starp apdzīvotu vietu un lauku teritoriju.
“Apdzīvotās vietās īpašumam ir plašāks atļautās izmantošanas klāsts, funkcionālās zonas daudzveidīgākas, iespējams veidot mazākus zemesgabalus, savukārt ārpus apdzīvotām vietām ir iespējams veidot zemesgabalus, kuru minimālā platība – divi hektāri, bet Baltijas jūras krasta kāpu aizsargjoslā – trīs hektāri,” L. Ločmele starp lielākajām atšķirībām vēl minēja, ka dažādu veidu aizsargjoslas un aprobežojumi apdzīvotās vietās ir mazāk nekā lauku teritorijā.
Iebildumi ir, un paredz vēl
Saistošie noteikumi attiecībā uz teritorijas plānojumu jāpieņem līdz 2025. gada 31. decembrim.
Plānojumam ir savs laika grafiks, bet, kā process noritēs, atkarīgs no tā, vai dokumenta pirmā redakcija nonāks apstiprināšanā, turpina L. Ločmele.
Viņa ir jaunā teritorijas plānojuma izstrādes vadītāja. Citu novadu pieredze liecinot, ka ar vienu redakciju šim dokumentam parasti nepietiekot.
Piemēram, Ventspils novadā tagad noslēgusies ceturtās redakcijas apspriešana.
“Dienvidkurzeme ir viens no lielākajiem novadiem, turklāt ar piekrastes teritoriju, kas ir zīmīgs interešu objekts, pēc būtības – sarežģītākā teritorija, jo liela,” pašvaldības pārstāve uzsvēra, ka sabalansēt visas intereses nav vienkārši un nevar ātri.
Aizputes, Cīravas un Lažas pagastu apvienības pārvaldes vadītājs Andris Petrovics atzīst, ka robežu izmaiņas ir jautājums, kas prasa padomāt.
Viņš mazliet bažījas, ka pārmaiņas varētu skart Kūdru ciemu.
Aizputes tuvumā
“Es uzskatu, ka cilvēki, kas tur dzīvo, ir savrupi, var teikt,
viņiem pašiem sava republika.
Taču tagad daudz kas mainījies, no bijušajiem kūdras fabrikas iedzīvotājiem palikuši ļoti maz, un tur varbūt vajag teritoriju apbūvei…”
A. Petrovics pieļauj, ka no Kūdru cilvēkiem būs pretestība pārmaiņām, jo viena daļa ir tādi, kas tur pārcēlusies dzīvot no Aizputes; kāpēc atgriezties pilsētā?
Pārvaldes vadītājs arī min cilvēku iedabu – lai kādas būtu pārmaiņas, vai uz labu, vai uz sliktu, tās negrib.
Viņaprāt, iedzīvotāji varētu aktīvāk izteikt savas domas: “Vienai daļai ir stipri vienalga, kur viņi dzīvo, bet ir cilvēki, kuri par to uztraucas, seko līdzi notiekošajam.”
Saistībā ar robežu pārskatīšanu redakcijai savu viedokli pauž ar Papi saistītais Arveds Apinis: “Notiek Dienvidkurzemes novada pašvaldības mēģinājums pārbīdīt Rucavas pagasta Papes ciema robežas uz jūras pusi, ietverot lieguma zonas. Tas ir absolūti nekorekti un nepamatoti.”
Pēc viņa domām, lieguma zonas nav paredzētas dzīvošanai un apbūvei, tām neesot pamata būt ciema robežās.
“Iespējams, tas ir mēģinājums padarīt vieglāku lieguma zonējuma maiņu, lai varētu šīs lieguma zonas, kas pieder pašvaldībai, atsavināt apbūvei.”
Iedzīvotāji līdz 9. decembrim var izteikt ierosinājumus jebkādā saziņas formā.
L. Ločmele 3. decembrī no pulksten 16 līdz 18 gaidīs apmeklētājus klātienes konsultācijās pašvaldības administratīvajā ēkā Lieģos, kur atrodas Arhitektūras un plānošanas nodaļa.
Viņa uzsvēra, ka visus darba materiāla apspriešanā saņemtos iesniegumus izvērtēs un ieviesīs korekcijas robežu priekšlikumā.
Pēc tam, kad būs plānojuma pirmā redakcija, cilvēki varēs vēlreiz izteikt savu viedokli.
Šobrīd nav pieņemts lēmums, ka būs tieši tā, kā norādīts darba materiālā.
Ierosinājumus iekļaus plānojumā, un tad jau tas tiks nodots oficiāli apspriešanā un rīkos klātienes diskusijas bijušajos novadu centros.
Uzziņai
- Dienvidkurzemes novada pašvaldība 2023. gada 25. maijā pieņēma lēmumu sākt izstrādāt jaunu novada teritorijas plānojumu.
- Jaunajam teritorijas plānojumam jābūt gatavam līdz 2025. gada beigām.
- Pirmās redakcijas publiskā apspriešana paredzēta 2025. gada pirmajā pusē.
Avots: Dienvidkurzemes novada pašvaldība
Apspriežamais piedāvājums
Pilsētās un ciemos:
- mazākā minimālā nesadalāmā zemes vienības platība (ārpus apdzīvotām vietām minimālā nesadalāmā zemes vienības platība ir 2 ha, Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes aizsargjoslā 3 ha);
- atšķirīgas (zemākas) aizsargjoslu, aizsardzības zonu un apgrūtinājumu platības;
- ūdenssaimniecības aglomerācijas teritorijā jāpieslēdzas pie centralizētas sistēmas, ārpus tās – jāreģistrē lokālās kanalizācijas sistēmas.
Lauku teritorijās (ārpus pilsētām un ciemiem):
- jaunveidojamās zemes vienības minimālā platība 2 ha, Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes aizsargjoslā 3 ha;
- atšķirīgas (augstākas) aizsargjoslu, aizsardzības zonu un apgrūtinājumu platības;
- mazākas apbūves daudzveidības iespējas, mazāks iespējamo funkcionālo zonu skaits.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
