“Šogad ir nedabīgi labs melleņu gads,” saka pensionētais kapteinis Valdis Stūre. Kāda ģimene – vīrs, sieva un bērni – Labraga un Rīvas mežos salasījuši un uzpircējiem pārdevuši 295 kilogramus melleņu, nopelnot vairāk nekā 300 latu. Nīcas pusē gan raža neesot tik laba.

“Tā ir sensācija! Ir vienreizējs melleņu laiks, pilsētnieki, neguliet!” aicina V. Stūre, kurš pats kādai uzpircēju firmai palīdzot. Otrdien viņam pazīstamo uzpircēju cena bijusi 1,15 latu par kilogramu melleņu, taču cenas katru dienu mainoties. Mežos starp Pāvilostu un Ventspili esot gan ļoti daudz ogu, gan arī cītīgi ogotāji.

Aizpagājušajā gadā bija tik daudz melleņu, tik, cik nebiju redzējusi vispār nekad iepriekš, saka Dzintra Pļavniece. Ogas nav varēts nolasīt līdz pat vēlam rudenim. Pērn bijis mazāk, un šogad – vēl trūcīgāk. Dzintra mellenes lasa Jūrmalciema mežos un pārdod Pētertirgū.

“Cilvēkus vajag pamudināt iet ogot, sēņot. Ģimenes var nopelnīt pieklājīgu naudu,” apgalvo SIA “Amseil” direktors Guntars Liesma. Uzņēmums šogad pirmo gadu sācis ogu un sēņu uzpirkšanu Liepājas pusē. Līdz tam darbojies tikai Latgalē. Iepirkto realizējot Latvijā un ārzemēs, arī pārstrādes uzņēmumos.

“Cik saprotu, ir atļauti,” Dienvidkurzemes virsmežniecības inženiere vides aizsardzības jautājumos Monika Jansone saka par ogu kombainu izmantošanu. To varot ierobežot tikai dabas parku individuālie aizsardzības noteikumi. Papē, ne Bernātos šādu ierobežojumu nav.

Andra Gertsona foto

Dzintra Pļavniece stāsta, ka rokas pēc melleņu lasīšanas ir ļoti grūti nomazgāt, ja nu vienīgi ar citronskābi. Citi lasot ar plānajiem cimdiem. Dzintra tā nevarot – svīst rokas.

Plašāk lasiet laikrakstā “Kurzemes Vārds” 24. jūlija numurā.

 #kvards-20120724-06#