Tā nu bija sagadījies, ka ceļu krustojumam blakus esošais zemes trijstūris Otaņķos ilgus gadus nostāvēja neizmantots un kūlā ieaudzis, līdz šopavasar tomēr sagaidīja savus sakārtotājus. Pašvaldības vadītāja Anda Veidele teica, ka deputāti īsti neesot zinājuši, ko šeit varētu uzsākt, taču padomu priekšā pateikuši “Optimistu kluba” dalībnieki, kas, sagaidot Latvijas 90.gadadienu, ierosinājuši tur iestādīt bērzu birztaliņu, kurā draudzīgā saimē varētu augt 90 šmaugi koki.

Kā atjaunot vējdzirnavām spārnus

Runāts – darīts! Lai piepildītu savu apņemšanos, talcinieki pagastā aiz Liepājas ezera ceturtdien ieradās jau agri no rīta. Vispirms viņi devās uz vēsturiskajām Prenclava dzirnavām, ko apsaimnieko un pamazām cenšas sakārtot senatnīgās celtnes mantinieki Pārsla un Arnis Kupši. Optimistu vadītāja Skaidrīte Solovjova vēlāk atzina, ka šī viesošanās bijusi abpusēji vērtīga, jo parādījusi, ko reālu ar labu gribu un neatlaidību ir iespējams paveikt. Tik daudz līdzīgu būvju pārmaiņu vējos esot aizlaists postā, taču Otaņķos tā nav noticis.

Jau tagad dzirnavās izveidojies interesants apskates objekts. Pārsteigums bijis ēkas pirmais stāvs, kurš ir gluži kā otro jaunību atguvis. Patlaban graudu malšana gan tur nenotiek, taču neesot ilgi jāgaida, kad motors tiks salabots un miltu gaņģi atkal iedūksies, jo īpašniekiem šim nolūkam esot izdevies piesaistīt Valsts kultūrkapitāla fonda līdzekļus.

Uzzinot par šīm iestrādēm, ciemiņi ierosinājuši saimniekiem celtnes restaurācijā iesaistīt Kurzemes māksliniekus, kas nodarbojas ar kokapstrādi. Pieredze un Sakas pagasta Sēkas ozolu takā paveiktais liecinot, ka tie ir varen atsaucīgi ļaudis. Skaidrīte domā, ka tādējādi kopīgiem spēkiem varētu atjaunot vējdzirnavām spārnus. Tas nu gan būtu ko vērts!

Birztalas nosaukumu meklēs konkursā

Vēlāk, stādot bērzu birztaliņu, dzirnavās gūtie iespaidi vēlreiz pārrunāti. Tagad sarunā jau piedalījusies arī Pagasta padomes priekšsēdētāja, kas strādājusi plecu pie pleca ar optimistiem.

Optimistu karoga nesējs Gundars Priediens pastāstīja, ka arī stādāmo materiālu viņi neesot vis pirkuši audzētavā, bet, būdami taupīgi ļaudis, to sagādājuši, paretinot Dabas mātes sējumus ap kartinga trasi. Izrakti un pārstādīti pavisam simts kociņi, lai varētu justies droši, ka iesakņosies un izdzīvos deviņdesmit. Gundars priecājās par saturīgi pavadīto pavasara dienu un teica, ka patīkami izvingrinājis rokas. Līdzīgu atziņu pauda arī pazīstamais alu pētnieks Andris Jaunzems.

Savukārt Skaidrīte atklāja, ka, darbiem pieliekot punktu, radies jautājums – kā tad īsti Latvijas gadadienai par godu iestādīto jauno birztalu dēvēt? Vieni ierosinājuši tai dot Rudes vietvārdu, citi vēlējušies liriskāku apzīmējumu un mudinājuši nosaukt par Lakstīgalu birzi. Samiernieciskāk noskaņotie teikuši, ka abus priekšlikumus var apvienot vienā. Tomēr, jau kopā ar vietējās skolas audzēkņiem sakopjot netālo Andruļa birzi, vienojušies, ka jautājums pagaidām paliek atklāts, jo nosaukuma izdomāšanā piekrituši piedalīties Otaņķu skolēni, un šajā sakarībā ir pat izsludināts konkurss. Pēc nedēļas visus ierosinājumus izvērtēšot un tad izlemšot, bet konkursa uzvarētājs saņemšot Vides aizsardzības kluba, žurnāla “Vides Vēstis” un SIA “Zaļā josta” sarūpētu balvu. Savukārt “Optimistu kluba” aktīvs dalībnieks Juris Ventaskrasts apņēmies birzs nosaukumu izgrebt kokā un zīmi novietot ceļa malā.

Zupas katls tukšojās naski

Sakot optimistiem lielu paldies par pagasta apmeklējumu, pašvaldības vadītāja pastāstīja, ka šī šopavasar otaņķniekiem neesot nedz pirmā, nedz pēdējā talkošana. Sagaidot valsts apaļo jubileju, pagasta sakārtošanā iesaistījušies gan lieli, gan mazi.

Šķeldas ražotāji sakārtojuši ceļmalas, bet mazpulcēni sakopuši upmalu. Daudzi iedzīvotāji rosoties pa saviem dārziem un sētsvidiem, stādot puķes un košumkrūmus, remontdarbi notiekot pagastnamā. Interesanti, ka dārznieka darbiem pievērsies pat zemes ierīkotājs un vietējais policists Agords Šalms, kurš saulē iedegušos un darbā sasārtušos optimistus pacienāja ar bērza sulas malku. Uzmundrinošais dzēriens tiem piešķīra papildu spēkus, lai vēlreiz ķertos pie darbarīkiem un dotos izravēt pirms trīs gadiem jubilāram un kluba biedram Alfredam Niedolam par godu iestādīto egļu audzi.

Un tikai tad, kad tā bija krustu šķērsu pārstaigāta un katrs kociņš aprūpēts, talcinieki devās uz Elgas un Alfreda Niedolu viesmīlīgo zemnieksētu “Žūrnieki”, kur viņus gaidīja gan karsti izkurināta pirts ar šī pavasara audzējuma nātrēm izklātu gultu uz lāvas, gan skābeņu zupas lielais katls, kuru, neraugoties uz vareno izsalkumu un centieniem to remdēt, pilnīgi tukšu tomēr neesot izdevies izstrēbt.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

Latvijas gadadienai veltītā birztala ir iestādīta. Mazie sprīdīši vēl rūpīgi apčubina pēdējo kociņu.

Ar pašu nopelnītas rupjmaizes kukuli rokās optimisti ieradās Elgas un Alfreda Niedolu zemnieksētā “Žūrniekos”, kur tika sagaidīti ar izkurinātu pirti un skābeņu zupas katlu.