Pēc tam, kad pērn
novembrī Mūžībā aizgāja Otaņķu etnogrāfiskā ansambļa ilggadējā vadītāja
dzīvespriecīgā Zenta Bērtiņa, šā gada janvārī viņas vietā stājās Solveiga
Pētersone (attēlā). 

S. Pētersone līdz šim vadījusi
bērnu folkloras kopu “Ķocis”, taču viņas nonākšana otaņķnieču vidū
nav nejauša. “Mēs ar Zentu Bērtiņu draudzējāmies,” par tuvajām
attiecībām stāsta Solveiga. “Es viņai bieži piezvanīju, ja bija vajadzīgs
kāds padoms, vadot bērnu folkloras kopu. Un mums allaž saskanēja domas, kā
veidot folkloras programmu, ko darīt vienos vai citos svētkos.” Pirms
vairākiem gadiem Z. Bērtiņa uzaicinājusi Solveigu piedalīties tradicionālo
prasmju skolā mācīties Otaņķu dziesmas. “Un mēs ar visu ģimeni braucām un
mācījāmies. Mums izdevās lielisks koncerts,” atceras jaunā vadītāja, kurai
tolaik šī projekta gaitā bija iespēja ar ansambli dziedāt Latvijas Brīvdabas
muzeja mazajā baznīcā. “Pēc tā koncerta Zenta man vairākkārt teica:
“Tad, kad es nomiršu, tu nāksi manā vietā.” Es vienmēr atsmēju – tev
vēl simt gadu jādzīvo.” Z. Bērtiņas dzīves laiks gan pagājis ātrāk,
nekā gaidīts. 

Drīz vien pēc Zentas kundzes aiziešanas Mūžībā vietā stāties uzrunāta
tieši Solveiga, kas, decembri apdomājusies, janvārī jau stājusies Otaņķu
etnogrāfiskā ansambļa priekšgalā. Tā kā otaņķniecēm S. Pētersone bijusi
pazīstama, visas ātri sadraudzējušās. “Viņas ir priecīgas ar mani
sadarboties, un es esmu ļoti iepriecināta sastrādāties ar viņām. Tāda sadarbība
ne vienmēr izdodas, tāpēc tā ir sargājama un lolojama,” vērtē ansambļa
vadītāja.

S. Pētersone stāsta, ka pašlaik vairāk mācās no otaņķniecēm nekā
otrādi un iešūpoties sadarbībai nav laika, uzstāšanos grafiks ir diezgan
saspringts. Jau notikusi sadziedāšanās Rucavā, ansamblis uzstājies Rīgas
Latviešu biedrības namā Ineses Vaideres grāmatas “Misija Latvijai”
atklāšanā, kur Otaņķu sievas krāšņoja elitāro sabiedrību. Un 23. februārī
ir jāpiedalās festivāla “Baltica” skatē. “Tas ir papildu stress,
jo Otaņķu etnogrāfiskais ansamblis vienmēr šajās skatēs ir saņēmis pirmo
pakāpi, un man ļoti gribētos, lai tas tā arī paliktu,” Solveigas balsī
jūtama atbildība. Lai gan par tālākiem plāniem pašlaik runāts neesot, taču
sievām jārosās būs daudz, jo oktobrī Otaņķu etnogrāfiskajam ansamblim gaidāma
50 gadu jubileja.