Otaņķu mežos, nepilna kilometra attālumā no Saulkrastu mājām, mežstrādnieki pamanījuši lāča pēdas, par sensāciju piektdien pēcpusdienā paziņoja Nīcas mežniecības mežsargs Vairis Kopštāls. Ķepainis savu iespaidīgo pēdu nospiedumus atstājis uz dubļainas meža stigas starp 129. un 130.meža kvartālu. Pēdas pamanījuši mežstrādnieki, atgriežoties no darba cirsmā. Dubļos skaidri saskatāmi gan pakaļējo, gan priekšējo ekstremitāšu, gan garu un asu nagu nospiedumi.

Pakaļējās kājas, dzīvniekam ejot, dziļi grimušas staignajā zemē. Tas liecina, ka zvērs ir smags. V.Kopštāls teica, ka pieaudzis lācis sver vairāk nekā 700 kilogramu. Pakaļējās pēdas garums – aptuveni 27 centimetri, platums – apmēram 17 centimetri.

Grāmatās rakstīts, ka lāčiem patīk mieloties ar skudrām, izpostot to pūžņus. Izsvaidīti skudru mitekļi Otaņķu puses mežos esot novēroti, taču visu vainu uz lāci tādēļ nevarot gāzt. Šādi mēdzot rīkoties arī mežacūkas.

Pieredzējušais mežsargs, kurš ir arī kaislīgs mednieks, par lāčiem Latvijā šaipus Daugavas tecējumam neesot dzirdējis. Vienīgais izņēmums esot tā dēvētā Roņu salas lāča ciemošanās Talsu puses mežos. Šis fakts reģistrēts aptuveni pirms mēneša.

Medniekiem ziņa par lāča pastaigām Otaņķu pusē esot ļoti interesanta, jo tas apliecina, ka Lejaskurzemes mežos parādījusies jauna dzīvnieku suga.

V.Kopštāls domā, ka agrāk vai vēlāk ķepainis vēl liks par sevi dzirdēt. Varbūt pat kādam ogotājam vai sēņotājam dzīvnieku izdosies pamanīt.

Blakus lāča pakaļējās pēdas nospiedumam mežsargs pielika savu plaukstu. Salīdzinot ar zvēra atstāto vēstījumu, tā šķita pieticīga.