Pagasta lolojums bijušajā bankā
"Kurzemes Vārds"
Cīravas
Senlietu krātuve var lepoties ar daudzām interesantām vēstures liecībām, kuras
muzejam atdāvinājuši vietējie iedzīvotāji un tie, kas pagastā sen vairs
nedzīvo.
Nelielais muzejs, kas iekārtots pagājušā
gadsimta divdesmitajos gados celtā divstāvu koka ēkā ir zīmīga liecība tam, cik
bagātīga savulaik bijusi Cīrava un tās apkārtne. Ēkā, kas jau 11 gadu glabā
dažādas kultūrvēsturiskas vērtības, savulaik darbojusies Cīravas banka. “Te
ir bijis kolhoza kantoris, ciema padome un pagasta padome. Tad pagasta pārvalde
pārcēlās uz bijušā kolhoza kantora administratīvo ēku un šī palika kādu laiku
tukša,” muzeja vēsturi atmiņā atsauc tā vadītāja Sarmīte Braša, kas vada
arī Cīravas pagasta Tūrisma informācijas punktu, kas ierīkots turpat, kur Senlietu
krātuve.
Liela vēstures entuziaste un muzejā
atrodamo lietu apkopotāja ir bijusī pagasta bibliotēkas vadītāja Gunta Leja,
kas patlaban ir pensijā. Pēc G. Lejas aiziešanas pelnītajā atpūtā, muzejs kādu
laiku bijis slēgts, līdz 2012. gada decembrī Senlietu krātuvē sākusi darboties
tās pašreizējā vadītāja S. Braša. “Sāku strādāt par Tūrisma informācijas
punkta vadītāju, bet uzprasījos arī uz muzeju, gribējās, lai tas būtu pieejams.
Tā arī mēs te dzīvojam, strādājam ar bērniem. Rīkojam tematiskos pasākumus, piemēram,
Sveču dienu. Lāčplēša dienā mēs valsts svētkiem sarkanbaltsarkanās lentītes
šeit lokam. Mums te visādas radošās darbnīcas ir bijušas,” pastāsta muzeja
vadītāja.
Visas
muzejā redzamās lietas laika gaitā sarūpējuši vietējie pagasta iedzīvotāji. “Citam
liekas, ka nekas īpašs, bet tajā pašā laikā tā ir vēsturiska vērtība, kas
liecina par to, kas mums pagastā ir noticis,” eksponātu vērtību uzsver S.
Braša. Kāds bijušais cīravnieks, kurš patlaban dzīvojot Rīgā, uz Senlietu
krātuvi atvedis interesantu taustiņu mūzikas instrumentu, ko savulaik atradis
kādā galvaspilsētas rūpnīcas noliktavā. “Domājot par Cīravas muzeju, viņš
to savācis un atvedis,” priecājas Senlietu krātuves saimniece. Muzejam
uzdāvināta arī senlaicīga lustra. “Pats arī uzņēmās viņu pielikt, nevienam
citam neatļāva. Vairāk kā simt gadu veca,” rāda S. Braša.
Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 23. jūlija numurā.
#kvards-20140723-06#